ASV Izlūkdienestu Secinājumi: Nemainīgie Kremļa Ambīcijas
Neskatoties uz notiekošajām diplomātiskajām sarunām, kuru mērķis ir panākt kara izbeigšanu Ukrainā, ASV izlūkdienestu ziņojumos joprojām tiek uzsvērts, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina galvenie mērķi ir palikuši nemainīgi. Kā ziņo Latvijas Avīze, seši avoti, kuri pārzina šos izlūkošanas secinājumus, norāda, ka Putins joprojām plāno ieņemt visu Ukrainu un atgūt daļu Eiropas teritoriju, kas vēsturiski piederēja Padomju Savienībai. Šādi vērtējumi ir īpaši nozīmīgi laikā, kad jebkāda vienošanās nozīmētu Krievijai kontrolēt ievērojami mazāku teritoriju, nekā tā, iespējams, sākotnēji vēlējās.
Šie jaunākie izlūkošanas dati, kas, pēc pieejamās informācijas, datēti ar septembra beigām, rada ievērojamu kontrastu ar retoriku, ko publiski pauž atsevišķi Rietumu politiskie līderi, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps, kurš apgalvo, ka Putins izrādītu interesi konflikta izbeigšanā. Šādi secinājumi arī tiešā veidā nostājas pretim Putina publiskajiem noliegumiem par draudiem Eiropai.
Kontrasts ar Politisko Retoriku un Putina Izteikumiem
ASV izlūkdienestu vērtējumi ir bijuši konsekventi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā un lielā mērā saskan ar Eiropas izlūkdienestu uzskatiem. Lai gan Putins pēdējā laikā ir izteicis gatavību apspriest mieru, piebilstot, ka Krievija neplāno jaunas “īpašas militārās operācijas”, ja vien pret to izturas ar “cieņu”, izlūkošanas analīze liecina, ka šie publiskie paziņojumi neietekmē ilgtermiņa stratēģiskos plānus. Kremļa pārstāvji, komentējot šos ziņojumus, norādījuši, ka izlūkdienestu secinājumi ir kļūdaini un “absolūti neatbilst patiesībai”, lai gan atzinuši, ka nezina ziņojumos minēto avotu ticamību.
Interesanti atzīmēt, ka Putina maksimālistiskie mērķi, kas ietver ne tikai visu Ukrainu, bet arī daļu Eiropas teritoriju, kas bijušas padomju ietekmes zonā, nav jauna parādība. Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvos atrodamā informācija liecina, ka Putins jau 1994. gadā, būdams Sanktpēterburgas amatpersona, izteicis ambīcijas par tādu reģionu kā Krima un Kazahstānas ziemeļi atgūšanu, saucot tos par “sākotnējām krievu zemēm”.
Iespējamie Nākamie Soļi un NATO Drošība
ASV izlūkošanas dati liecina, ka Putina plāni neaprobežojas tikai ar Ukrainas iekļaušanu. Daži avoti pat norādījuši uz Krievijas nodomiem paplašināt ietekmi pār citām bijušās Padomju Savienības teritorijām, kas pašlaik ir iekļautas NATO dalībvalstīs. Šis brīdinājums pastiprina bažas Baltijas valstīs par to, cik nopietni ir jāuztver Krievijas militārā pozicionēšanās. Piemēram, nesenie incidenti, kad Krievijas iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas gaisa telpu, tiek interpretēti kā daļa no Putina spēles, kuras mērķis ir pārbaudīt NATO reakciju.
Miera Sarunu Kontextā
Šie izlūkošanas atklājumi notiek paralēli intensīviem diplomātiskiem centieniem. Tiek ziņots par sarunām Berlīnē starp ASV, Ukrainu un Eiropu par drošības garantijām Ukrainai. Lai gan daži avoti min, ka šīs garantijas varētu būt saistītas ar Ukrainas piekrišanu atdot teritorijas, citi diplomāti to noliedz, uzsverot, ka tiek izskatītas alternatīvas, jo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šādu teritoriālu zaudējumu noraida.
Situācija kopumā atklāj sarežģītu attiecību mezglu: vienlaikus notiek mēģinājumi meklēt diplomātisku izeju, taču ASV un Eiropas izlūkdienesti pamatā pieņem, ka Kremļa stratēģiskais ilgtermiņa mērķis ir fundamentāli agresīvs un neietilpst apšaubāmo robežās, kas izteiktas publiskajā telpā.