Francijas Prezidents Aicina Uz Tiešu Dialogu Ar Maskavu
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēdējā izteikumā uzsvēris nepieciešamību Eiropas valstīm iesaistīties tiešā dialogā ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Makrons uzskata, ka tieši pareiza formāta atrašana sarunām ar Krieviju ir Eiropas interesēs. Šis aicinājums izskan laikā, kad Ukrainas atbalsta jautājumi un miera sarunu perspektīvas ir aktuālas starp ES dalībvalstīm.
Pēc Makrona viedokļa, pašreizējā situācija, kad sarunas ar Krieviju notiek caur starpniekiem vai dalībvalstis apspriež jautājumus savā starpā bez tiešas iesaistes no visas Eiropas, nav optimāla. Viņš norādījis, ka, ja izdoties panākt stabilu un ilgstošu mieru ar nepieciešamajām garantijām, tad visas puses sēdīsies pie galda. Tomēr, ja miers netiek panākts, eiropiešiem, pienācīgi organizējoties, būs jāmeklē veidi, kā atsākt pilnvērtīgu dialogu ar Krieviju. Šim dialogam jānotiek “ar pilnīgu caurspīdīgumu un koordinācijā ar Ukrainu”.
Konteksts: ES Solidaritāte un Miera Centieni
Makrona paziņojums sekoja neilgi pēc Briseles augstākā līmeņa tikšanās, kurā ES dalībvalstu līderi vienojās par 90 miljonu eiro lielu aizdevumu Ukrainas budžeta atbalstam. Tomēr viena no sarežģītākajām tēmām palika iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana šī aizdevuma nodrošināšanai, par ko vienošanās netika panākta. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže decembra vidū ES Ārlietu padomē uzsvēra, ka Latvija nekad neatzīs Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu tās sastāvā, neatkarīgi no sarunu iznākuma, norādot, ka Krievija joprojām ir šķērslis taisnīga miera panākšanai.
Jāatzīmē, ka iepriekšējā mēnesī, 15. decembrī, Eiropas līderi nāca klajā ar sešu punktu plānu Ukrainas drošības garantijām un atjaunošanai pēc kara, kas paredz militāro atbalstu un iespējamu daudznacionālu spēku izveidi Ukrainas teritorijā.
Iepriekšējie Kontakti un Eiropas Pozīcijas
Francijas prezidents jau iepriekš ir uzturējis kontaktus ar Vladimiru Putinu, aicinot uz deeskalāciju. Pirms kāda laika Makrons paudis, ka Turcijai nevajadzētu būt vienīgajai valstij, kas uztur dialogu ar Maskavu, uzsverot nepieciešamību gatavoties sarunām par kara izbeigšanu. Lai gan šādas Makrona nostājas vēsturiski ir izraisījušas pretrunīgas reakcijas, īpaši Austrumeiropas valstīs, viņš turpina aizstāvēt pragmatisku pieeju, uzskatot, ka tieša komunikācija ir nepieciešama, lai novērstu tālāku eskalāciju un veidotu pamatu iespējamam mieram.
Viņa paustā nostāja arī norāda uz nepieciešamību Eiropai saglabāt vienotību un neļaut konfliktam to sašķelt. Latvijas nostāja joprojām ir stingra, fokusējoties uz maksimāla spiediena uzturēšanu pret Krieviju ar jaunām sankcijām un Ukrainas militārā atbalsta stiprināšanu.
Dialoga Neizbēgamība un Drošības Garantijas
Makrona arguments balstās uz tēzi, ka nevar vienkārši ignorēt Krieviju, ja vēlas panākt ilgstošu drošību Eiropā. Viņš ir norādījis, ka pašreizējais process, kurā sarunu partneri komunicē ar krieviem individuāli, nav pietiekams. Analītiķi piebilst, ka jebkurš miera risinājums galu galā prasīs tiešu diplomātisku saskarsmi ar Maskavu, pat ja tā tiek tikšanās tiek attālinātas, kamēr pastāv reāls militārs konflikts.
Šis aicinājums liecina par Francijas vēlmi nostiprināt Eiropas lomu miera procesa veidošanā, nevis atstāt šo nišu tikai ASV vai citām atsevišķām valstīm. Tomēr jebkādas sarunas Eiropas līmenī tiek stingri piesaistītas Ukrainas interesēm un suverenitātes nodrošināšanai, kas ir galvenā prasība arī no Kijivas puses.