Dārgmetāli ir bijuši starp šī gada veiksmīgākajiem ieguldījumiem, ko atbalstījis ģeopolitiskais risks, cerības uz mīkstāku monetāro politiku un globālās ekonomiskās nestabilitātes radītā neskaidrība. Kā informē telekanāls EuroNews, zelta cenas 2025. gadā sasniedza rekordaugstumus, nesen kāpjot pat līdz 4481 ASV dolāram (3797 eiro) par Trojas unci – gada griezumā tas ir pieaugums par 55–70%, kas iezīmē vienu no spēcīgākajiem gada rallijiem pēdējās desmitgadēs. Sudrabs, ko bieži uztver kā mazāk nozīmīgu metālu, procentuāli pārspēja zeltu, sasniedzot gada pieaugumu aptuveni 130–140% un līdz 2025. gada beigām sasniedzot rekordlīmeni gandrīz 69 ASV dolāru (58 eiro) par unci.
Dārgmetāli – drošas patvēruma investīcija visas cilvēces vēsturē, kas mūsdienās tika aizstāta ar sarežģītākiem vērtības uzkrājumiem, piemēram, valūtām, obligācijām vai nekustamajiem īpašumiem – piedzīvoja atgriešanos gadā, ko iezīmēja savstarpēji piemērotas muitas nodevas, centrālo banku samazināta paļaušanās uz ASV dolāru kā rezervju valūtu un pastāvīgs politiskais saspringums. Šonedēļ zelta cenas pieauga pat par 2,4%, bet sudraba – par 3,4%, kad uzliesmoja saspringtība starp ASV un Venecuēlu, īpaši pēc tam, kad ASV Jūras spēki tika manīti mēģinot sagrābt trešo ar Dienvidamerikas valsti saistīto degvielas tankkuģi.
Venecuēlas krīze signalizē plašāku risku uzliesmojumu
Lai gan zelta cenas nav tieši saistītas ar Venecuēlu, šis notikums tirgiem signalizē par nopietnāku situāciju. Tāda politiskā un drošības krīze, kāda ir pašreizējā konfrontācija ar Venecuēlu, investoriem liecina par vienlaicīgi aktivizējušos risku kopumu: energoapgādes traucējumi, sankciju eskalācija un lielvaru berze. Zelta un sudraba piesaiste kļūst īpaši ātra, jo šie metāli nav piesaistīti nevienai konkrētai valdībai vai valstij, to vērtība nav atkarīga no uzņēmumu peļņas, tiem nepiemīt defolta risks, un tos ir grūtāk sankcionēt vai iesaldēt.
Tālāk EuroNews apkopojis galveno notikumu sarakstu, kas šogad ietekmēja zelta un sudraba cenas.
Janvāris–marts: Muitas nodokļi un sākotnējais pieprasījums pēc drošas patvēruma
Lai gan vēl nebija sasniegti lieli rekordi, zelta cenas gada sākumā bija paaugstinātas, atspoguļojot neskaidrību par inflāciju, procentu likmēm un sekām no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Martā zelts pirmo reizi 2025. gadā pārsniedza 3000 ASV dolāru (2544 eiro) par unci, pieaugot bažām par jauniem un paplašinātiem ASV tarifiem prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā – īpaši attiecībā uz tēraudu, alumīniju un potenciālajiem plašākiem tirdzniecības pasākumiem. Tirgi to interpretēja kā paplašināta tirdzniecības kara un augstāka inflācijas riska zīmi, mudinot investorus iegādāties zeltu kā drošu patvērumu. Sudraba reakcija sākotnēji bija mērenāka. (2025. gada 30. aprīlī Losandželosā redzamie zelta juvelierizstrādājumi.)
Aprīlis–jūnijs: Saspringtība Tuvajos Austrumos un drošības faktora aktivizēšanās
Trampa “Atbrīvošanas dienas” tarifi tika izsludināti 2. aprīlī, un zelta spot cenas strauji pieauga, pārsniedzot 3100 ASV dolāru (2628 eiro) par Trojas unci, tirgi reaģējot uz bažām par tirdzniecības kara eskalāciju. Zeltam bija nemainīgs kāpums pavasarī un agrā vasarā, sasniedzot jaunus rekordlīmeņus līdz 3354 ASV dolāriem (2842 eiro) par Trojas unci, reaģējot uz plašāku ģeopolitisko spriedzi, tostarp atjaunotu spriedzi Tuvajos Austrumos, īpaši starp Irānu un Izraēlu. Jūnija beigās ASV Gaisa spēki un Jūras spēki Irānas–Izraēlas kara ietvaros veica uzbrukumus trim Irānas kodolobjektiem.
Jūlijs–septembris: FED likmju gaidas un pilnībā ieviestais tarifu režīms
Publiskā konfrontācija starp prezidentu Donaldu Trampu un FED priekšsēdētāju Džeromu Pauelu par procentu likmēm tikai pastiprināja zelta ralliju gada vidū. Tramps vairākkārt kritizēja Pauelu par augsto likmju saglabāšanu un pieprasīja samazinājumus, ko Pauels atteicās sniegt, veicinot spekulācijas par iespējamām izmaiņām FED vadībā. Spot zelta cena vasaras vidū pārsniedza 3400 ASV dolāru (2883 eiro) par unci, ko balstīja ne tikai monetārās politikas prognozes, bet arī noturīgā neskaidrība par globālo tirdzniecības politiku. 11. jūlijā tika paziņots par Trampa visaptverošo tarifu paketi, kuras lielākā daļa stājās spēkā 1. augustā, papildinot plašāku tendenci, kur centrālās bankas palielina zelta rezerves kā daļu no ilgtermiņa diversifikācijas. Arī sudrabs turpināja spēcīgo sniegumu, jūlija vidū sasniedzot augstāko atzīmi 38,46 ASV dolāri par unci.
Oktobris–novembris: Zelts pārsniedz 4000 USD tirdzniecības, politikas un slēgšanas riskiem pieaugot
Oktobra sākumā zelts pārkāpa 4000 ASV dolāru (3392 eiro) par unci slieksni, ko veicināja pieprasījums pēc drošiem patvērumiem, kamēr tirgi līdzsvaroja ASV Federālo rezervju sistēmas (FED) likmju samazināšanas gaidas ar noturīgu ģeopolitisko un politisko neskaidrību. Līdz 13. oktobrim zelts pakāpās virs 4133 ASV dolāriem (3504 eiro), ņemot vērā turpināto tirdzniecības spriedzi starp ASV un Ķīnu. Oktobra beigās cerības uz progresu ASV–Ķīnas tirdzniecības sarunās īslaicīgi mazināja zelta pieaugumu, cenām nedaudz atkāpjoties zem 4000 ASV dolāru (3392 eiro) sliekšņa, taču vispārējā augšupejošā tendence saglabājās. Investori arī uzmanīja draudošo ASV valdības slēgšanu un Trampa administrācijas turpmāko publisko kritiku par Federālās rezerves politisko nostāju. Novembra beigās zelts bija nostiprinājies ceturtajam mēnesim pēc kārtas, 28. novembrī svārstoties ap 4210 ASV dolāriem (3567 eiro). Arī sudrabs pieauga, sasniedzot jaunu rekordu – gandrīz 56,78 ASV dolārus (48,12 eiro) par unci.
Decembris: Rekordlīmeņi un Venecuēlas spriedze
2025. gada decembra beigas bija visdramatiskākais periods. Zelts sasniedza savus pašreizējos rekordus virs 4490 ASV dolāriem par Trojas unci, bet sudrabs tuvojās 70 ASV dolāriem par unci, jo investori pulcējās drošos patvērumos, reaģējot uz ziņām par ASV militārajām darbībām un mēģinājumiem sagrābt Venecuēlai saistītus naftas tankkuģus. Tirgi arī rēķinājās ar turpmākiem FED likmju samazinājumiem 2026. gadā, kas varētu samazināt reālās ienesīguma normas un vēl vairāk atbalstīt metālu, ko pastiprināja ASV dolāra vērtības kritums.