Latvijas banku sektors uzrāda stabilu, bet piesardzīgu sniegumu
Latvijas banku sektors šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir guvis 329,262 miljonu eiro peļņu, tomēr šis rādītājs iezīmē ievērojamu – 27% – kritumu salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2024. gadā. Kā ziņo avīze Diena, šī informācija balstīta uz Latvijas Bankas publiskotajiem datiem, sniedzot pārskatu par nozares finansiālo veselību un tendencēm viduspunktā starp gadiem. Lai gan peļņas apjoms ir mazāks, kopējā finanšu sistēmas stabilitāte un kreditēšanas aktivitāte liecina par citu faktoru ietekmi, kas pārspiež tīro ienākumu samazinājumu.
Banku finansiālo rezultātu dinamika bieži vien atspoguļo plašāku makroekonomisko vidi un monetārās politikas izmaiņas. Pēdējā gada laikā novērotās procentu likmju korekcijas, īpaši Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi, tieši ietekmē banku galveno ienākumu avotu – tīros procentu ienākumus. Šis spiediens ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kopējā peļņa neizdodas sasniegt pagājušā gada līmeni.
Procentu ienākumu samazinājums un komisijas maksu pieaugums
Detalizēta analīze liecina, ka galvenais peļņas krituma cēlonis ir procentu ienākumu mazināšanās. Banku procentu ienākumi 2025. gada deviņos mēnešos sasniedza 964,017 miljonus eiro, kas ir par 17,3% mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos. Interesanti, ka šajā pašā laikā banku procentu izdevumi samazinājās vēl straujāk – par 20%, veidojot 255,631 miljonu eiro. Šī atšķirība norāda uz spiedienu uz procentu maržām, kas ir banku biznesa pamatā – ienākumu avoti samazinās ātrāk nekā izdevumi, kas saistīti ar noguldītāju piesaisti. Tas atšķiras no iepriekšējiem gadiem, kad strauji augošās likmes veicināja ienākumu pieaugumu.
Savukārt no neprocentu ienākumu avotiem situācija ir pozitīvāka. Banku komisijas naudas ienākumi šogad deviņos mēnešos bija 273,525 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 5,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr arī komisijas naudas izdevumi ir auguši, palielinoties par 8,6% līdz 84,765 miljoniem eiro. Šis modelis – procentu ienākumu kritums un komisijas ienākumu mērens pieaugums – ilustrē nozares diversifikācijas centienus, lai mazinātu atkarību no svārstīgajām likmēm.
Kreditēšanas un noguldījumu tirgus noturība
Neskatoties uz peļņas kritumu, Latvijas banku sektora bilances rādītāji uzrāda stabilitātes pazīmes un pat izaugsmi. Banku sektora kopējie aktīvi 2025. gada septembra beigās bija 31,107 miljardu eiro vērti, kas ir par 2% jeb 616,538 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada nogalē.
Īpaši uzkrītošs ir kredītportfeļa pieaugums. Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šī gada septembra beigās sasniedza 18,075 miljardus eiro, kas ir par 8,5% jeb 1,414 miljardiem eiro vairāk nekā 2024. gada beigās. Starpsegmnetu griezumā izaugsme ir vērojama gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā, kas liecina par ekonomikas atgūšanos un investīciju pieaugumu.
“Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences,” secināts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025. Šis pieaugums, īpaši uzņēmumu segmentā, ir kritiski svarīgs valsts ekonomikas attīstībai.
Iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apjoms palielinājies par 9,7% līdz 7,405 miljardiem eiro. Īpaši strauja izaugsme, par 11,4%, fiksēta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, kur izsniegti 4,584 miljardi eiro. Arī mājsaimniecību kredītportfelis pieaudzis par 8,8%.
Noguldījumu bāzes dinamika un atdeves rādītāji
Iedzīvotāju un uzņēmumu uzticība banku sistēmai atspoguļojas noguldījumu apjomos. Līdz 2025. gada 30. septembrim bankas bija piesaistījušas 25,987 miljardus eiro noguldījumos, kas ir 1,7% jeb 428,38 miljonu eiro pieaugums kopš 2024. gada beigām. Iekšzemes klientu noguldījumi pieauguši par 0,8%, sasniedzot 21,233 miljardus eiro. Mājsaimniecību noguldījumu apjoms šajā periodā palielinājies par 4,8%.
Peļņas kritums un aktīvu pieaugums atsaucas arī uz efektivitātes rādītājiem. Kā liecina Latvijas Bankas dati, izmaksu attiecība pret ienākumiem (CIR) gada deviņos mēnešos pasliktinājusies līdz 55,9%. Tāpat samazinājies kapitāla atdeves rādītājs (ROE), kas atspoguļo rentabilitāti attiecībā pret pašu kapitālu. Šie rādītāji liecina par to, ka, lai gan bankas strādā ar peļņu, operacionālā efektivitāte ir kļuvusi zemāka nekā iepriekšējā gadā. Tas var būt saistīts ar pieaugošajiem administratīvajiem izdevumiem, tostarp solidaritātes iemaksām, kas rada papildu finansiālo slogu.
Banku sektora nākotnes perspektīvas
Latvijas banku sektors, apkopojot datus par deviņiem mēnešiem, joprojām demonstrē spēju uzturēt pozitīvu rezultātu, taču tas notiek apstākļos, kad ieņēmumu no galvenās darbības jomas ir mazinājušies. Lai gan kreditēšanas apjomi aug, un tas ir būtisks pozitīvs signāls ekonomikai, bankām nāksies koncentrēties uz izmaksu pārvaldību un jaunu ienākumu avotu efektivitātes uzlabošanu, lai mazinātu straujo procentu ienākumu krituma ietekmi nākamajos periodos.
Regulatori, tostarp Latvijas Banka, turpina uzraudzīt gan risku noturību, gan nodrošināt finanšu sektora stabilitāti, vienlaikus veicinot kredītu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas ir pamats ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei. Svarīgi sekot līdzi, kā bankas pielāgosies iespējamai procentu likmju stabilizācijai vai tālākai mazināšanai, kas varētu mainīt peļņas veidošanās struktūru gada atlikušajā daļā.