Latviešu Dainu Pasaules Pirmatskaņojums Berlīnē
Latviešu tautasdziesma, kas dziļi iesakņojusies nacionālajā kultūras identitātē un kuras ritmiskā un melodiskā struktūra pazīstama ikvienam latvietim, nesen ieguvusi jaunu, starptautisku skanējumu. Berlīnes filharmonijā notika 11 ārvalstu komponistu radītu muzikālu miniatūru pasaules pirmatskaņojums, kurām kā iedvesmas avots kalpojušas tieši latviešu dainas. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šo notikumu un kompozīciju nianses iepazīstina dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, kura šos darbus arī izpildīja.
Šis projekts ir unikāls tilts starp latviešu folkloras dziļumu un mūsdienu klasiskās mūzikas pasaules interpretāciju. Projekta centrā ir jautājums: ko ārvalstu mākslinieki, kuriem nav tiešas kultūras saiknes ar Latviju, dzird un izjūt, kad viņiem tiek piedāvāti Krišjāņa Barona sakārtotie teksti? Vai tas vēl ir tas pats, ko mēs pazīstam kā tautasdziesmu, vai tomēr citā gaismā nolūkojas interpretācijas un muzikālās transformācijas.
Felsbergas Lomā – Mediators Starp Kultūrām
Soprāns Katrīna Paula Felsberga, kura pati ir ieguvusi izglītību gan Latvijā, Rīgas Doma kora skolā, gan turpinājusi to Berlīnes Mākslu augstskolā, šajā projektā uzņēmusies ne tikai izpildītājas, bet arī zināmā mērā kultūras starpnieces lomu. Felsberga, kas ir vairāku starptautisku konkursu laureāte un saņēmusi arī Lielās mūzikas balvas titulu, savā starptautiskajā karjerā jau ir pierādījusi spēju interpretēt sarežģītu vokālo kamermūziku, tostarp sadarbojoties ar pazīstamiem mūziķiem, piemēram, pianistu Malkolmu Martino.
Koncertā Berlīnē, diriģenta Migela Peresa Iņestas vadībā, viņai uz skatuves pievienojās laikmetīgās mūzikas ansamblis Zafraan. Šāds sadarbības formāts – solo soprāns ar modernu ansambli – uzsver to, ka dainas nav vienkārši atdzejotas, bet gan komponiski pārveidotas atbilstoši ārvalstu autoru redzējumam un mūsdienu muzikālajai valodai.
Katrīna Paula Felsberga intervijā atzīst: “Katrs dainas ir uztvēris ļoti dažādi, un man liekas, ka būtu vērtīgi šos skaņdarbus atskaņot arī Latvijā.”
Felsbergas vārdi liecina par mākslinieces dziļo pārliecību, ka šie jaunie muzikālie atradumi ir pietiekami vērtīgi, lai tos iepazīstinātu arī Latvijas publikai. Tā ir iespēja ne tikai novērtēt komponistu darbu, bet arī palūkoties uz savu kultūras mantojumu no jauna, ārējas perspektīvas prizmas.
Dainu Pārveidojums – No Folkloras Līdz Laikmetīgai Mūzikai
Projekta būtība slēpjas tieši interpretācijas brīvībā. Latviešu tautasdziesma ir bagāta ar daudzslāņainu nozīmi, kas bieži vien nav viegli tulkojama vai tieši nolasāma bez dziļāka kultūras konteksta pārzināšanas. Komponistiem, strādājot ar šiem avotiem, ir bijusi iespēja koncentrēties uz citiem elementiem: uz dainas iekšējo ritmu, to arhaisko melodisko līniju vai specifiskajām emocionālajām niansēm, kas piemērotas tieši mūsdienu partitūrai.
Šī process ir diametrāli pretējs tradicionālajām tautasdziesmu apdarēm, kuras parasti respektē dainas melodisko galveno līniju un harmonizāciju, lai saglabātu tās autentisko skanējumu, piemēram, koru vai deju uzvedumos. Šeit mēs runājam par pilnīgu dekonstrukciju un re-kontekstualizāciju.
Kā novērojusi Felsberga, strādājot ciešā sadarbībā ar komponistiem, viņai kā izpildītājai ir bijusi unikāla iespēja iespaidot notis. Viņa min, ka ir sadarbojusies ar autoriem, kas ir blakus esoši, ļaujot viņai sniegt atsauksmes par to, kā mūzikā iederas balss: piemēram, norādot, ja kāds lēciens ir par skaļu vai par ātru konkrētam tempam. Tāda atgriezeniskā saite, kas ļauj mainīt nošu materiālu, ir retums un apliecina mākslinieku savstarpējo cieņu un atvērtību.
Berlīnes Koncertzāles Atbilde
Fakts, ka šīs miniatūras pirmatskaņotas tieši Berlīnes filharmonijā, piešķir notikumam papildu svaru. Berlīne ir viena no Eiropas mūzikas un kultūras metropolēm, un šāda platforma nozīmē, ka latviešu dainas ir iekļautas starptautiskajā akadēmiskās mūzikas apritē visaugstākajā līmenī.
Tas ir pretstats, piemēram, nesenajam Felsbergas priekšnesumam Berlīnes Konzerthaus, kur viņa Līgo vakarā kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu izpildīja tīri latvisku programmu, demonstrējot latviešu klasisko mūziku (Alfrēdu Kalniņu, Pēteri Vasku u.c.). Lai gan abi koncerti notiek Berlīnē, tie atspoguļo divas dažādas – iekšējo (nacionālo) un ārējo (starptautisko, transformēto) interesi par Latvijas muzikālo kultūru.
Berlīnes filharmonijas projekts parāda, ka dainu poētiskais kods ir aktuāls un pievilcīgs arī mūsdienu avangarda mūzikas kontekstā. Tas nozīmē, ka latviešu kultūras pamati spēj rezonēt ar globālajām mākslas tendencēm, nezaudējot savu sākotnējo būtību, pat ja tā tiek transformēta caur citu kultūru filtriem.
Nākotnes Perspektīvas un Iespēja Dzīvajam Ierakstam Latvijā
Šobrīd, kad oriģinālais ieraksts ir pieejams klausītājiem, Felsberga pauž cerību, ka šī mūzika nonāks arī uz Latvijas koncertzāļu skatuvēm. Jaunais materiāls, kas radies no senām tautasdziesmām, prasa jaunu uzņemšanu un apzināšanos Latvijas sabiedrībā. Iespēja dzirdēt, kā “Tu taču esi no Latvijas, vai ne?” jautājumu provocējušās sarunās dzimušās kompozīcijas izpildījumā tieši Latvijā, dotu iespēju izvērtēt šo pārmaiņu pilnīgo spektru.
Šādu ārvalstu autoru opusu atskaņošana Latvijā būtu nozīmīgs ieguldījums latviešu kultūras dialogā ar pasauli. Tā parāda, ka mūsu folklora nav tikai vēstures liecība, bet gan dzīvs, elpojošs avots, kas spēj iedvesmot radošu darbību arī 21. gadsimta vadošo mūzikas centru ietekmīgos kolektīvos.
Kopumā šis Berlīnes projekts simbolizē ne tikai Felsbergas kā mākslinieces izaugsmi, bet arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma spēku, kas spēj pārsniegt ģeogrāfiskās un valodas robežas, iemiesojoties jaunos, laikmetīgos mākslas darbos.