Krievijas iebrukums Ukrainā – lielākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām – ir sajaukums starp veco un jauno, kur tehnoloģijas ir būtiski mainījušas to, kādi ir lielākie draudi kājniekiem un kāda loma kaujas laukā ir bruņutehnikai. Turklāt tas, kā ritēs karš Ukrainā un kādi ir galvenie izaicinājumi, ir tiešā veidā būtisks Eiropai, jo īpaši austrumu flanga valstīm, kuras atrodas tiešā Krievijas tuvumā. Par karu runāju ar britu domnīcas RUSI sauszemes kara pētnieku Džeku Vatlingu.
Krievijai tas ir karš ar NATO
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās kopš 2014. gada, bet kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā tajā arvien vairāk iesaistīta Eiropa un citas NATO valstis, piemēram, finansējot Ukrainu un piegādājot tai ieročus, savukārt NATO Eiropas sabiedroto teritorijā iekļūst Krievijas droni un gaisa telpu pārkāpj agresorvalsts kaujas lidmašīnas.
Kā raksturot šo situāciju, vai Eiropa jau būtībā nav karastāvoklī ar Krieviju? NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ir teicis, ka mēs neesam karā, bet arī miers tas nav.
Tāpēc viņš uzskata, ka Rietumi jau ilgu laiku īsteno politisko karu pret Krieviju.
Džeks Vatlings
“Krievija uzskata, ka tā ir karā ar NATO. Bet Krievijai ir atšķirīga klasifikācija par kara veidiem. Viņiem ir politiskais karš, lokālais karš, reģionālais karš, lielvaru karš,” skaidro Vatlings.
Krievija karo Ukrainā, kam, viņu uzskatā, būtu jābūt lokālajam karam “Krievija pret Ukrainu”, taču, tā kā citas lielvalstis palīdz Kijivai, lokālais karš iegūst starptautiskus aspektus un kļūst par reģionālo karu, skaidro eksperts.
Lasiet arī
“Kā daļu no savas stratēģijas viņi izmanto politisko karu pret pārējo Eiropu, lai mēģinātu mūs atturēt no palīdzības paplašināšanas Ukrainai un mazinātu politisko atbalstu šiem centieniem, kā arī sodītu mūs par atbalstu, ko sniedzam, tā radot izmaksas,” spriež Vatlings.
Jāņem vērā, ka no Kremļa saimnieka Vladimira Putina perspektīvas daudzas darbības, kas mums ir leģitīmi politiski pasākumi, piemēram, nevalstisko organizāciju un mediju atbalstīšana, vājina viņa autoritāro varu nolūkā panākt režīma maiņu, norāda analītiķis.
“Tāpēc viņš uzskata, ka Rietumi jau ilgu laiku īsteno politisko karu pret Krieviju,” rezumē Vatlings.
Visi kari ir sajaukums starp veco un jauno.
Džeks Vatlings
Savukārt no Rietumu perspektīvas ir ļoti skaidra juridiskā robeža starp karu un mieru – un mēs neesam karadarbībā. “Mēs cenšamies darboties zem šīs robežas, jo atzīstam, ka karš ar kodolieročiem bruņotu lielvaru var būt abpusēji katastrofāls vai potenciāli katastrofāls. Tāpēc mēs cenšamies izvairīties no eskalācijas,” eksperts skaidro Rietumu pozīciju.
Ja nerunājam par juridisko kara formulējumu, kāda tad ir situācija Eiropā? “Analītiski runājot, ir pilnīgi skaidrs, ka mēs esam konfrontācijā ar Krieviju,” viņš atbild.
Zeme joprojām ir laba aizsardzība
Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd pirmkārt asociējas ar droniem, kas gan saimnieko kaujas laukā, gan bombardē objektus tālu aiz frontes līnijas uz abām tās pusēm. Vienlaikus redzēts ierakumu karš un kājnieku uzbrukumi kā iepriekšējos pasaules karos. Šis karš ir jauno tehnoloģiju un veco stratēģiju apvienojums?
Tāpēc mobila aizsargāta ugunsjauda, ko varam saukt arī par tanka definīciju, joprojām saglabās aktualitāti.
Džeks Vatlings
“Visi kari ir sajaukums starp veco un jauno,” atbild Vatlings. Viņš piebilst, ka pašreizējā kara posmā ierakumu loma gan ir ievērojami sarukusi, tā vietā uzsvars ir uz individuālām kaujas pozīcijām un nocietinājumiem, kas ir izkliedētāki. No abām pusēm notiek spēku iefiltrēšanās pretinieka teritorijā. Vairs nav skaidri novilktas frontes līnijas ar neitrālo zonu pa vidu, pār kuru notiek uzbrukumi. Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī spējas.
Tranšeju loma šajā karā gan arī nav noliedzama: “Lielu daļu kara tranšejām Ukrainā ir bijusi ļoti svarīga loma. Ierakumi un izraktas aizsardzības pozīcijas būs svarīgas arī turpmākajos karos. Zeme joprojām ir ļoti laba aizsardzība.”
Mobila aizsargāta ugunsjauda
Dronu milzīgā ietekme ir būtiski mainījusi bruņutehnikas iespējas kaujas laukā. Vai tankiem, kājnieku kaujas mašīnām un cita veida bruņutehnikai vēl būs tik nozīmīga loma, kāda tiem bija iepriekšējos konfliktos vai pat vēl iebrukuma sākumā?
“Ja vēlies noturēt zemi un kontrolēt teritoriju, ir vajadzīgi kājnieki,” atbild Vatlings, “un, lai kājnieki izdzīvotu un varētu pārvietoties, viņiem nepieciešama ātra mobilitāte un aizsardzība.”
Bet, ja jūs izmantojat elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai identificētu visu dronu pilotu pozīcijas, un sākat šos pilotus nogalināt, viņi pakāpsies atpakaļ.
Džeks Vatlings
Šīs aizsardzības attīstība ir atbilde ieroču sistēmām, kas pret to vēršas. Ugunsjauda ir aizsardzības līdzeklis – ja spējat iznīcināt to, kas jūs apdraud, esat sevi no tā pasargājis, klāsta eksperts.
“Tāpēc mobila aizsargāta ugunsjauda, ko varam saukt arī par tanka definīciju, joprojām saglabās aktualitāti,” uzskata Vatlings.
Tehnikas optimālais svars, labākas ieroču sistēmas un cenu līmenis, pie kura ieguldījumi ir lietderīgi, ir mainīgi lielumi atkarībā no tā, kā attīstās ieroči, kas var bojāt vai iznīcināt tankus.
Lasiet arī
Ja runājam par šo brīdi, pašlaik modernā bruņutehnika nav optimāli piemērota kaujas apstākļiem, jo pretdronu sistēmas vēl nav pietiekamā līmenī, viņš uzskata.
“Mums nav pietiekami daudz elektroniskās karadarbības līdzekļu. Mūsu tankiem ir pārāk daudz izsmalcinātu un neaizvietojamu sensoru, un tie bieži ir par smagu. Bet tiem joprojām ir liela lietderība kaujā, un mēs izstrādāsim bruņutehniku, kas nākotnē būs vēl lietderīgāka,” spriež eksperts. Bruņutehnika joprojām ir noderīga, bet tā ir jāpielāgo pašreizējiem draudiem.
Par spīti tam, ka desmitiem kilometru plašas joslas aiz frontes līnijas kontrolē droni, vairums Ukrainas komandieru vienmēr vēlas izmantot bruņu transportu, viņš norāda. Bruņutehnika var izturēt vairākus dronu trāpījumus, tā tiek bojāta, bet ne vienmēr iznīcināta, tāpēc tā “joprojām ir ļoti izturīgs instruments”.
Vispirms Ukrainai pašai ir jāatrisina dzīvā spēka trūkums.
Džeks Vatlings
Krievi šobrīd neizmanto daudz bruņutehnikas, taču viņi ir gatavi pieņemt ārkārtīgi augstus dzīvā spēka zaudējumus, kas ir šāda lēmuma sekas.
Situācijā, kur teritoriju kontrolē liels pretinieka dronu blīvums, ar bruņutehniku šķērsot kaujas lauku patiešām var būt problemātiski.
“Bet, ja jūs izmantojat elektroniskās karadarbības līdzekļus, lai identificētu visu dronu pilotu pozīcijas, un sākat šos pilotus nogalināt, viņi pakāpsies atpakaļ. Viņu spējas aizsargāt savus spēkus saruks. Un jūs varat radīt spraugas kaujas laukā. Tam ir nepieciešamas pareizās spējas un pareizā taktika,” uzsver Vatlings.
Kodolkarā zaudēs visi
Vatlings ir drošs, ka NATO ir spēcīgāka par Krieviju un karā uzvarētu: “Esmu pārliecināts – ja mēs nonāksim līdz sadursmei ar krieviem, konvencionālajā karā mēs uzvarēsim. Ja tas pāraugs kodolkarā, zaudēs abas puses,” viņš prognozē.
Pētnieks gan brīdina, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēju likvidēšana, iespējams, var prasīt pāris mēnešu, bet šajā laikā, pirms NATO nostiprina kontroli gaisā, var tikt nodarīti būtiski postījumi Krievijas uzbrukumam pakļautajām valstīm, tātad – jo īpaši austrumu flangā.
Lasiet arī
Eksperts pauž bažas, vai šajā laikā mēs spētu novērst daļas NATO valstu teritoriju okupēšanu, tāpēc ir ļoti svarīgi būvēt austrumu aizsardzības līniju Baltijas valstīs un stiprināt sauszemes spēkus, tādā veidā demonstrējot Krievijai, ka iekļūt mūsu teritorijā neizdosies.
Papildu drauds ir Krievijas mēģinājumi sašķelt NATO, jo reģionālā karā ar atsevišķām valstīm Krievija varētu arī uzvarēt. Savukārt pilna mēroga karu ar visu NATO Krievija šobrīd nemaz nevēlas, viņš uzskata.
“Tomahawk” nebūtu izšķiroši
Stiprināt pašiem sevi un atbalstīt Ukrainu ir tas, ko mēs tagad varam darīt. Kas ir nepieciešams Kijivai, lai tā spētu sakaut iebrucējus, ja tas vēl ir iespējams?
“Vispirms Ukrainai pašai ir jāatrisina dzīvā spēka trūkums. Tas jādara gan ar mobilizāciju, gan uzlabotu apmācību, arī uzlabojot vienību vadību, lai tās tiktu rotētas un saglabātu spēku,” uzskata Vatlings. Pašreiz šīs lietas notiek pārāk lēni.
Otrkārt, ukraiņiem ir jāspēj iznīcināt ienaidnieka artilēriju, dronu operatorus, elektroniskās karadarbības sistēmas un komandvadības sistēmas frontes tuvumā – tas grautu krievu spējas uzturēt un plānot uzbrukumus.
Treškārt, ja ukraiņiem izdodas stabilizēt fronti, ir sistemātiski jāgrauj Krievijas spējas gūt ienākumus. Tas nozīmē triecienus pa naftas pārstrādes un ieguves objektiem, naftas produktu eksporta infrastruktūru un citiem ekonomiski nozīmīgiem mērķiem, lai krievi nespētu finansēt karu.
“Tas prasīs laiku,” viņš paredz.
Zināt, titānu mēs saņemam no Krievijas, galliju un magnētus no Ķīnas, izejvielas sprāgstvielām no Kazahstānas un citurienes.
Džeks Vatlings
Vai šeit pienesumu sniegtu ASV “Tomahawk” raķetes, par kuru nodošanu Ukrainai šogad bija diskusijas?
“Tomahawk” ir ļoti efektīvas, bet tās ir vajadzīgas pašu ASV atturēšanas spējām un kara plāniem, turklāt tās netiek ražotas lielā daudzumā, tādējādi iedot varētu tikai nelielu daudzumu.
“Tās nodarītu kaitējumu krieviem, bet nebūtu izšķirošas ukraiņiem,” domā eksperts.
Šo raķešu nodošana Ukrainai būtu svarīga, jo tā signalizētu par ASV politikas maiņu attiecībā uz gatavību atbalstīt tālus triecienus Krievijas teritorijā un gatavību pārdot Kijivai sarežģītas ieroču sistēmas. Tas nozīmētu, ka ukraiņi var iegādāties arī cita veida aprīkojumu, kā arī to, ka Vašingtona nav izstājusies no spēles, domā Vatlings.
“Tāpēc es teiktu, ka “Tomahawk” pats par sevi ir vairāk simbolisks pasākums. Tas būtu noderīgi, bet vēl ietekmīgāka ir pašu ukraiņu tālas darbības rādiusa triecienu kampaņa, jo to var veikt tādā apmērā, kā var saražot munīciju,” tā eksperts.
Esam investējuši pārāk lēni
Vai Eiropa spēj nodrošināt Ukrainu ar visu karam nepieciešamo?
“Nē, jo mēs pārāk vēlu sākām investēt piegādes ķēžu otrajā un trešajā līmenī, kas mūsu ieroču ražotājiem ļauj piekļūt nepieciešamajām izejvielām,” Vatlings secina.
Tās ir, piemēram, magnēti droniem, sprāgstvielas, propelenti artilērijai, gallijs radariem un citas svarīgas izejvielas, pat titāns raķetēm un lidmašīnām.
“Zināt, titānu mēs saņemam no Krievijas, galliju un magnētus no Ķīnas, izejvielas sprāgstvielām no Kazahstānas un citurienes. Mums ir jāiegulda rūpnieciskajā bāzē. Mēs to varam izdarīt, bet tas prasa laiku,” viņš brīdina.
Pirms dažiem gadiem Igaunijā tika veikti aprēķini, ka Ukrainai, lai kara iznākums būtu veiksmīgs, gadā ir nepieciešami 2,4 miljoni 155 mm artilērijas lādiņu, skaidro Vatlings. Augstākais līmenis, ko sabiedrotie spēja piegādāt, bija 1,6 miljoni lādiņu, un kopš tā laika skaits ir samazinājies. Pērn tas bija 1,5 miljoni piegādātu lādiņu, bet šogad būs vēl mazāk, viņš prognozē.
“Mēs esam nokrituši zem minimālās aplēstās prasības. Aplūkojot citus rādītājus citās kategorijās, aina ir tāda pati. Un rezultāts ir tāds, ka ukraiņu dzīvais spēks ir noplicināts un ir zaudēta zeme. Šobrīd tas nav novedis pie katastrofālas sakāves, bet parāda, ka iznākums nav optimāls,” stāsta eksperts.
Runājot par Krievijas spējām turpināt karu, Vatlings vērtē, ka agresorvalsts munīcijas ražošana nostabilizējas un atsevišķās kategorijās pat apsteidz patēriņu. Ierobežotas gan ir rekrutēšanas spējas nodrošināt stabilu dzīvā spēka pieplūdumu ar dāsnām naudas izmaksām. Tāpēc, ja Kremlis vēlas karu turpināt vēl pāris gadu, kādā brīdī var nākties domāt par piespiedu mobilizāciju, kas Krievijas valdībai nav komfortablākā izvēle, ja nevēlas saērcināt sabiedrību.
Intervija ar Vatlingu notika oktobra sākumā notikušās “Rīgas konferences 2025” laikā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit