LMT Interneta sargs augustā novērsis gandrīz 93 miljonus kiberdraudu
Tehnoloģiju uzņēmums SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) savā pakalpojumā “LMT Interneta sargs” augustā ir veiksmīgi novērsis iespaidīgu skaitli – 92,8 miljonus kiberdraudu. Šie draudi tika bloķēti, analizējot vairāk nekā 7,6 miljonus ļaunprātīgu vietņu, kas liecina par nepārtraukto un aizvien pieaugošo digitālo apdraudējumu līmeni mūsu ikdienā.
Kiberdraudu apjoms un tendences
Šie skaitļi, kas publicēti 2025. gada septembrī, norāda uz satraucošu tendenci – kibernoziedznieki kļūst arvien aktīvāki un izsmalcinātāki savās metodēs. CERT.LV prognozes liecina, ka 2025. gadā turpināsies uzbrukumu intensitātes un sarežģītības pieaugums, ko veicina automatizēta skenēšana un plaša ievainojamību izmantošana. Tas nozīmē, ka aizsardzības pasākumi ir nepieciešami nekad agrāk.
Pēdējo gadu statistika rāda, ka kiberapdraudējumu līmenis Latvijā saglabājas augsts. Piemēram, 2024. gadā LMT pakalpojums “Interneta sargs” kopumā novērsa 41,9 miljonus kiberapdraudējumu. Arī iepriekšējos gados, piemēram, 2023. gadā, mēneša laikā tika novērsti līdz pat diviem miljoniem kiberapdraudējumu, un identificēti tūkstošiem lietotājus apdraudošu mājaslapu. Šie dati apliecina, ka “LMT Interneta sargs” ir kļuvis par nozīmīgu elementu Latvijas kibertelpā.
Kāpēc kiberdraudi ir tik izplatīti?
Kibernoziedznieku metodes nepārtraukti attīstās. Viens no biežākajiem uzbrukumu veidiem ir ļaunatūra jeb kaitīga programmatūra, ko bieži vien maskē kā noderīgus rīkus vai pat populāru zīmolu lietotnes. Tā sauktie “trojāni” ir starp populārākajiem ļaunatūras paveidiem, spējot bloķēt, iznīcināt, kopēt vai pat pārveidot datoru un serveru darbību, kā arī veikt ekrānuzņēmumus un izsekot taustiņu nospiešanu, tādējādi iegūstot sensitīvu informāciju, tostarp lietotājvārdus un paroles. Piemēram, pagājušajā gadā tika novērots būtisks uzbrukumu pieaugums no “Command-and-Control” (C&C) centriem, kuru mērķis bija iekļaut ierīces “botu” tīklā un izmantot tās citos krāpnieciskos nolūkos. Oktobrī vien tika novērsts rekordliels šādu uzbrukumu apjoms – 2,1 miljons.
Izplatīta joprojām ir arī pikšķerēšana, kas bieži vien ietver krāpnieciskas saites uz vilinošiem piedāvājumiem, balvām vai izpārdošanām. Uzklikšķinot uz saites, lietotājs nonāk mājaslapā, kas izstrādāta datu izvilināšanai vai ļaunatūras lejupielādei. Šie uzbrukumi īpaši bieži vērsti pret populāriem zīmoliem, piemēram, “Spotify”, “Adobe” vai “Euronews”, lai radītu uzticamības iespaidu.
Arvien biežāk tiek izmantoti arī sociālās inženierijas paņēmieni, kur uzbrucēji manipulē ar cilvēku psiholoģiju, lai iegūtu sensitīvu informāciju. Piemēram, krāpnieki uzdodas par banku vai iestāžu pārstāvjiem, radot steidzamības vai ārkārtas sajūtu, lai upuris nedomātu un nekavējoties izpaustu savus datus. Nereti tiek izmantoti arī viltus ziņojumi par saņemtiem sūtījumiem, kavētiem maksājumiem vai pat sūtījumi no iestādēm kā CSDD, kas pievienojuši krāpnieciskas saites.
Aizsardzības pasākumi un tendences nākotnē
Lai gan tehnoloģiskie risinājumi ir ļoti svarīgi, nevar aizmirst par cilvēcisko faktoru. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrēti 1260 krāpšanas gadījumi, radot vairāk nekā 3,9 miljonu eiro zaudējumus. Lai gan kopējais zaudējumu apjoms ir samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 17%. Tas norāda, ka krāpnieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un pielāgoties spējīgākas.
Eksperti uzsver, ka viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem, ir regulāri atjaunināt savu ierīču programmatūru. Jaunākie operētājsistēmu atjauninājumi bieži vien ietver drošības labojumus, kas novērš iepriekš nezināmas ievainojamības. Tāpat svarīgi ir izvairīties no nepārbaudītu saišu klikšķināšanas un sniegšanas personīgās informācijas vietnēs, kurām nav uzticēšanās. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā kiberdrošības aina piedzīvos būtiskas pārmaiņas. Starp galvenajām tendencēm ir ar mākslīgo intelektu darbināmi kibernoziegumi, nulles dienas ievainojamību izplatība, kā arī mākslīgā intelekta integrācija kiberaizsardzībā. Tāpat arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta datu privātuma noteikumu uzlabošanai, lietotāju verifikācijas problēmām un piegādes ķēžu drošībai.
Latvijas Nacionālās kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī, un jaunās Eiropas Savienības NIS2 direktīvas prasības, kas jāievieš līdz 2024. gada 17. oktobrim, stiprina kibertelpā esošās drošības un pārvaldības sistēmas. Likuma normas attieksies uz būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritisko infrastruktūru. Plānots, ka līdz 2025. gada 1. oktobrim uzņēmumiem būs jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pirmais pašvērtējuma ziņojums.
Lai pasargātu sevi un savus tuviniekus, ir svarīgi būt informētiem par aktuālajiem draudiem un ieviest efektīvus drošības pasākumus. LMT, Valsts policija un CERT.LV kopīgās informatīvās kampaņas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību digitālajiem draudiem un aicināt iedzīvotājus pārskatīt savus digitālās drošības paradumus. Atcerieties – kiberdrošība ir ikviena digitālā lietotāja personīgā atbildība.