Ja Krievijas armijai Ukrainā izdotos gūt ilgstošus militārus panākumus, tas radītu nopietnus draudus NATO, brīdināja ministrs. Viņš piebilda, ka tikai šī iemesla dēļ vien atbalsts Ukrainai joprojām Vācijas drošības interesēs.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā mēnesī lēsa, ka Krievija pēc bruņoto spēku atjaunošanas varētu līdz 2029. gadam būt spējīga uzbrukt kādai no NATO austrumu flanga valstīm.
Vādefuls arī uzsvēra, ka, turpinoties sarunām par pamieru Ukrainā, Kijivai ir būtiskas ticamas Rietumu drošības garantijas, sevišķi no ASV.
Viņaprāt, Ukraina varētu būt gatava piekāpties, tai skaitā teritoriju jautājumos, tikai tad, ja tai tiktu sniegtas uzticamas drošības garantijas no Rietumiem.
To, kā šis atbalsts tiks strukturēts, “mēs padziļināti apspriedīsim, tiklīdz būs noslēgts pamiers un mēs redzēsim, ka Krievija patiešām ir gatava nopietni domāt par mieru,” sacīja Vādefuls. Viņš piebilda, ka Maskava izrāda gatavību risināt sarunas, taču tas nav tas pats, kas patiesa gatavība panākt mieru. “Līdz šim mēs to neesam redzējuši,” norādīja Vācijas ārlietu ministrs.