Plūsmu Vilnis: Kinogads Ar Daudziem Notikumiem
2025. gads Latvijas filmu nozarē ir bijis īpaši piesātināts, radot iespaidu par “plūdiem” – gan atzinības, gan notikumu un kases rezultātu ziņā. Kā ziņo avīze Diena, kultūras aina šogad ir bijusi raiba un notikumiem bagāta, lai gan brīžiem izaicinoša ar centrālās vīzijas atrašanu. Šis gads apliecinājis, ka Latvijas kino spēj nest nacionālos stāstus un profesionāļus uz starptautiskajiem forumiem, vienlaikus nostiprinot pamatus vietējā tirgū.
Nozares attīstības stratēģija paredzēja, ka 2025. gads būs nozīmīgs solis, lai Latvijas kino kļūtu par starptautiski konkurētspējīgu nozari, piedāvājot daudzveidīgas filmas. Šķiet, ka šis mērķis ir sasniegts ar uzviju, ņemot vērā gan festivālu panākumus, gan nozīmīgos iekšzemes notikumus.
Starptautiskā Rezonanse un Animācijas triumfs
Latvijas kino sasniegumi pasaules arēnā ir bijuši ievērojami. Pērnā gada fenomena, Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume”, atbalss vēl jūtama, jo tās veidotāji aktīvi piedalījās starptautiskajos pasākumos, tostarp Kannu kinofestivālā, kur notika publiska analīze par filmas panākumu stāstu. Šāda veida starptautiskā atpazīstamība veicina ne tikai māksliniecisko, bet arī komerciālo interesi par Latvijas piedāvājumu.
Tāpat 2025. gadā Latvija piedalījās Kannu festivālā kā kopražotājvalsts vairākām filmām, tostarp “Divi prokurori”, kurā sadarbojās ar tādiem režisoriem kā Sergejs Loznica. Šī sadarbība demonstrē Latvijas kinoprofesionāļu spēju integrēties augsta līmeņa starptautiskos projektos. Piemēram, Oskara Rupenheita topošā filma “Tumšzilais evaņģēlijs” (Red Code Blue) guva atzinību, tiekot atlasīta prestižajā PÖFF Goes to Cannes prezentāciju programmā.
Savukārt Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma “Frankenšteins 2.0” (ar starptautisko nosaukumu Death of Death) pasaules pirmizrādi piedzīvoja Jihlavas starptautiskajā dokumentālo filmu festivālā oktobrī, atkal apliecinot Latvijas dokumentālā kino spēku.
Iekšējā Ainava: Jaunas Iniciatīvas un Dokumentālie Stāsti
Vietējā līmenī 2025. gads iezīmējās ar centieniem stiprināt nozares sistēmu. Lai gan vizuālās mākslas jomā kopumā dominēja daudzi nišas pasākumi, svarīgs solis uz priekšu bija jaunas valsts līmeņa atzinības institūcijas – Latvijas Mākslas Gada balvas (LMGB) – izveide, kuras pirmā ceremonija paredzēta 2026. gada aprīlī. Šī balva tiecas apzināt un godināt spilgtākos 2025. gada sasniegumus mākslā, kurā iekļauti arī kino profesionāļi.
Nacionālais Kino centrs atbalstīja arī svarīgus lokālos projektus, tostarp dokumentālo īsfilmu ciklu “Latvijas kods. Latvija šodien”, kurā izvēlēti stāsti par vidi, veselību un tehnoloģiju ietekmi, piemēram, Līvas Polkmanes debijas filma “IELĀDE”, kas pēta robotikas integrāciju Latvijas ikdienā.
Infrastruktūras un Finansējuma Stabilitāte
Kopš 2024. gada Latvija iezīmējusi straujāko kino nozares attīstību kopš neatkarības atgūšanas, un 2025. gads šo tendenci nostiprināja. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprināja nozīmīgu atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai, kuras ietvaros plānotās investīcijas tautsaimniecībā varētu sasniegt vismaz 15 miljonus eiro gadā. Šis atbalsts veicina ne tikai pakalpojumu eksportu, bet arī stiprina saistītās nozares, piemēram, viesmīlību un transporta pakalpojumus.
Nacionālais Kino centrs 2025. gadā atvēra konkursus filmu mārketingam un industrijas pasākumiem ar 250 000 eiro finansējumu, kas ir būtisks ieguldījums, lai nodrošinātu Latvijas filmu pārstāvniecību starptautiskajos tirgos – mērķis, kas stratēģijā izvirzīts sasniedzot četras pārstāvniecības vienībām gadā.
Atskats uz Vietējiem Pienākumiem
Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2025” pasniegšanas notikumi, kas norisinājās gan klātienē, gan tiešsaistē portālā Filmas.lv, iezīmēja gada māksliniecisko kulmināciju. Lai gan precīzi laureāti un uzvarētāji vēl gaida pilnīgu apkopojumu, šādi notikumi nodrošina kritērijus un rezonansi vietējai auditorijai. Tā, piemēram, Roze Stiebri, viena no Latvijas animācijas pamatlicējām, piedzīvoja savu 64. animācijas filmas pirmizrādi, kas tapusi pēc Jāņa Ezeriņa motīviem, demonstrējot ilgmūžību un pieredzes nodošanu jaunākām paaudzēm, piemēram, māksliniekam Aleksejam Naumovam, kurš pirmoreiz darbojās animācijas žanrā.