Ārkārtas Atsauksme: Dānija Reaģē Uz Vēstnieka Izsaukšanu
Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens pirmdien paziņojis, ka Kopenhāgena izsaukusi Savienoto Valstu vēstnieku, lai saņemtu oficiālus paskaidrojumus par ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu iecelt īpašo sūtni, kas atbildīgs par Grenlandes jautājumiem. Šis solis tiek uztverts kā nopietns signāls, ka Vašingtonas pēdējās aktivitātes attiecībā uz Dānijas autonomo teritoriju ir izraisījušas sašutumu Dānijas diplomātiskajās aprindās. Kā ziņo Latvijas Avīze, notikumu attīstība liecina par jaunu spriedzes vilni starp divām NATO sabiedrotajām valstīm. Šī nav pirmā reize, kad Grenlandes jautājums kļūst par cēloni diplomātiskam saspīlumam starp Dāniju un ASV, īpaši kopš Trampa atgriešanās prezidenta amatā. Ministrs Rasmusens, paužot dziļu neapmierinātību, uzsvēra, ka ir nepieciešams skaidrojums par šādu soli.
Sūtņa Nozīmēšana Un “Pilnīgi Nepieņemamie” Izteikumi
Konkrētais iemesls diplomātiskajai krīzei ir Džefa Lendrija, Luiziānas gubernatora, nozīmēšana par īpašo sūtni, kura mērķis, kā Tramps publiski paziņojis, ir virzīt ASV intereses saistībā ar Grenlandi. Situāciju saasināja paša Lendrija publiskie izteikumi sociālajos tīklos, atbildot Trampam, ka viņam ir gods kalpot šajā amatā, lai “padarītu Grenlandi par daļu no ASV”. Tieši šī frāze Dānijas pusē radījusi īpaši stipru sašutumu. Larss Leke Rasmusens televīzijas kanālam TV2 paudis, ka viņš šos izteikumus uzskata par “pilnīgi nepieņemamiem”, jo tie rada iespaidu, ka sūtnim ir pilnvaras, kas grauj Dānijas suverenitāti.
Dānijas Karalistes Suverenitātes Aizstāvība
Dānijas Karaliste, kurā ietilpst Dānija, Fēru Salas un Grenlande, stingri iestājas par savu teritoriālo integritāti. Ministrs Rasmusens brīdinājis Vašingtonu, ka Dānija nevar pieņemt tādus soļus, kas apdraud tās suverenitātes pamatus. Šis pozīcijas nostiprināšana ir balstīta uz atziņu, ka Grenlande ir neatņemama Dānijas sastāvdaļa. Šajā viedoklī balss tiek pievienota arī Grenlandes līderiem. Grenlandes premjerministrs Jenss-Frederiks Nīlsens atkārtoti uzsvēris, ka salai ir jālemj pašai par savu nākotni, un tās teritoriālā integritāte ir jārespektē. Viņš norādījis, ka reģions atzinīgi vērtē sadarbību, taču tai jānotiek ar cieņu pret grenlandiešiem un viņu vērtībām.
Trampa Ilgtermiņa Intereses Grenlandē
Trampa administrācija jau ilgstoši izrādījusi interesi par resursiem bagāto Arktikas salu, pamatojot to ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem. Tramps agrāk pat nav izslēdzis militāra spēka pielietošanas iespēju, lai iegūtu kontroli pār salu, lai gan, visticamāk, šāda retorika tiek izmantota kā diplomātiskais spiediens. Šobrīd ieceltais īpašais sūtnis, Džefs Lendrijs, jau iepriekš paudis līdzīgus uzskatus, ka Grenlandei vajadzētu pievienoties Savienotajām Valstīm, lai tas būtu “lieliski viņiem un lieliski amerikāņiem”. Šī nostāja, apvienojumā ar sūtņa iecelšanu, tiek uzskatīta par Trampa apņēmības demonstrāciju. Interesanti, ka iepriekšējā strīda laikā, kad Tramps izteica interesi par salas pirkšanu, viņš pat atcēla savu vizīti Dānijā.
Iespējamās Sekas un Starptautiskais Konteksts
Notiekošais diplomātiskais manevrs Dānijas un ASV attiecībās rada bažas ne tikai Kopenhāgenā, bet arī plašākā Eiropas kontekstā. Eiropieši jau iepriekš izteikušies atbalstot Dāniju, kritizējot Trampa izteikumus par teritoriju iegūšanu. Lai gan savienotajām valstīm ir leģitīmas intereses Arktikā, ņemot vērā reģiona pieaugošo militāro interesi no Krievijas un Ķīnas puses, šāda pārmērīga ASV rīcība NATO iekšienē tiek vērtēta kritiski. Šī eskalācija varētu apgrūtināt turpmāko sadarbību, īpaši ar pieaugošo Ārkārtas situāciju Arktikas reģionā. Dānijas puse norādījusi, ka ir atvērta dialogam par sadarbību, bet tikai ar nosacījumu, ka tiek respektētas robežas un suverenitāte.