Fredis deviņdesmito gadu sākumu atceras kā laiku, kad tikt pie Ziemassvētku eglītes nemaz nebija tik vienkārši. Viņš smejoties saka, ka tajos, pēcpadomju, gados eglītes bija deficīts, un svētku sajūta vairāk balstījās izdomā nekā iespējās.
Tāpēc viņš tik spilgti atceras dienu, kad Radio SWH foajē parādījās skaista, kupla egle – kādas firmas sarūpēta dāvana.
Tuvojoties 22. vai 23. decembra vakaram, kad Fredim bija jāstrādā vēlajā maiņā, viņš pamanīja vientuļi stāvošo egli un nodomāja – tā varētu daudz lielāku prieku dot mājās nekā tukšā foajē – ,
un bez liekām ceremonijām to vienkārši paņēma un… aiznesa.
Viņš smejas, ka neviens radio darbinieks tā arī neesot pamanījis, ka egle ir pazudusi. Atceroties šo zādzību, Fredis teic, ka sevi uztvēris kā daļu no radio, tad kāpēc gan dāvana, kas ieradusies ēkā, nevarētu būt dāvana viņam pašam?
Vairāk lasi žurnāla “Kas Jauns” 16. decembra numurā!