Ukrainas izlūkošanas kritiskā atkarība no ASV atbalsta
Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs uzsvēra, cik izšķiroša loma Ukrainas aizsardzībā ir Savienoto Valstu sniegtajai izlūkošanas informācijai. Kā informē portāls jauns.lv, Ukraina ir ļoti atkarīga no ASV atbalsta divās galvenajās jomās: satelītattēliem un ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmām. Budanovs norādījis, ka, pārtraucot bezmaksas piekļuvi optiskajiem satelītattēliem, Ukraina zaudētu aptuveni 15–17% no savām spējām, kas, lai gan ir jūtami, nebūtu katastrofāli, ja tiktu saglabāti komerciālie līgumi. Tomēr radara attēlu zaudējumi sasniegtu 46%, kas situāciju sarežģītu. Viņš brīdināja, ka ievērojami nopietnākas sekas iestātos, ja politisku lēmumu dēļ tiktu bloķēti komerciālie līgumi par satelītattēlu pieeju – šādā gadījumā Ukraina «gandrīz pilnībā zaudētu spēku».
Ačgānojošs brīdinājums par Baltijas valstīm
Vienlaikus ar atkarības no ASV izlūkošanas skaidrojumu, Budanovs izteicis nopietnu brīdinājumu par Krievijas ilgtermiņa nodomiem. Viņš apgalvo, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina plānos ietilpst Baltijas valstu okupācija. Pēc HUR vadītāja informācijas, sākotnējie Krievijas plāni paredzēja darbību uzsākšanu 2030. gadā, taču tagad šis grafiks ir koriģēts, virzoties uz saīsinātu laika posmu – 2027. gadu.
Krievijas stratēģiskais virziens: Rietumi
Budanovs skaidroja, ka tieši Baltijas valstis tiek uzskatītas par galveno Krievijas agresijas virzienu. Viņa ieskatā, šis mērķis izriet no Kremļa ideoloģiskās koncepcijas par «krievu pasaules» paplašināšanu, kas prasa nepārtrauktu ietekmes un teritoriju pieaugumu. Viņš piesauc Krievijas loģiku, ka ziemeļos un austrumos Krievija saskaras ar Ziemeļu Ledus okeānu un ASV ietekmi, savukārt dienvidos – ar Ķīnu, kas radītu katastrofālas sekas uz sauszemes robežas. Tādēļ Rietumu virziens, ko Krievija uztver kā «novecojušu», «slimu» un «neizlēmīgu», kļūst par «vienīgo, kas paliek».
Atšķirība starp Baltijas valstu un Polijas mērķiem
Ukrainas izlūkošanas dati liecina, ka, lai gan Baltijas valstis ir iekļautas plānos, Polija tiek apsvērta atšķirīgi. Budanovs minējis, ka Polijas gadījumā Krievija plāno tikai triecienus un militāru kampaņu bez tās sagrābšanas, atšķirībā no Baltijas valstīm, kur mērķis ir pilnīga okupācija.
Baltijas valstu gatavība un ASV atbalsts
Lai gan Budanova brīdinājumi ir nopietni, Baltijas valstis turpina stiprināt savu aizsardzību un sadarbību ar NATO sabiedrotajiem. Nesen ir panākta vienošanās par ieguldījumiem aizsardzībā līdz 5% no IKP nākamajā gadā, un ASV Kongress ir apstiprinājis Baltijas drošības iniciatīvas finansējumu, kas apliecina stratēģisko saišu stiprību tieši brīdī, kad Ukrainas izlūkošanas spējas ir atkarīgas no Vašingtonas tehnoloģiskā atbalsta.