Būtisks solis Latvijas austrumu robežas stiprināšanā
Ministru kabinets ir sniedzis zaļo gaismu projektam, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas valsts drošībai: apstiprinātas Baltijas aizsardzības līnijas izveidei nepieciešamās teritorijas. Kā ziņo Latvijas Avīze, šis lēmums iezīmē jauna posma sākumu Latvijas austrumu robežas militārajā stiprināšanā, kuru mērķis ir nodrošināt valsts aizsardzības spēju noturību un operatīvu gatavību. Šis ir viens no pēdējo gadu nozīmīgākajiem lēmumiem nacionālās drošības jomā, kas seko iepriekšējo gadu plāniem un sadarbībai ar NATO sabiedrotajiem. Līdz ar teritoriju saraksta un grafisko materiālu apstiprināšanu, tiek atklāts ceļš uz fizisku darbu uzsākšanu.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir uzsvēris, ka ar šādiem lēmumiem tiek sperts būtisks solis uz priekšu. Infrastruktūras izveide paredz pretmobilitātes pasākumu ieviešanu, kas ir vitāli svarīgi, lai aizkavētu un apgrūtinātu iespējamā pretinieka pārvietošanos pie pirmajām saskarsmes minūtēm. Tas nav tikai Latvijas projekts, bet gan daļa no plašāka NATO austrumu flanga aizsardzības sistēmas, kas tiek veidota, lai sabiedrotie varētu bez kavēšanās ieņemt kaujas pozīcijas, ja tāda situācija rastos.
Zemes īpašnieku informēšana un atsavināšanas process
Būtisks aspekts šajā procesā ir privātīpašumu iesaiste. Apstiprinātais saraksts ietver arī privātpersonām un juridiskām personām piederošus nekustamos īpašumus, kuru daļas vai veselums būs nepieciešamas aizsardzības būvju izvietošanai. Saskaņā ar plāniem, Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs zemes īpašniekus par plānoto atsavināšanu sāks informēt individuāli jau šogad. Šis process ir svarīgs, lai nodrošinātu projektu norisi atbilstoši stingri noteiktajiem termiņiem.
“Mēs turpināsim cieši sadarboties ar zemes īpašniekiem, nodrošinot taisnīgu atlīdzību un godprātīgu attieksmi pret ikvienu,” ir norādījis aizsardzības ministrs, uzsverot kompensāciju un komunikācijas svarīgumu visā procesā.
Lai gan nepieciešamo nekustamo īpašumu saraksts šobrīd tiek klasificēts kā valsts drošības informācija un nav publiski pieejams plašam lokam, katrs ietekmētais zemes īpašnieks tiks uzrunāts personiski. Tiek plānots, ka ar šiem īpašniekiem tiks nodibināts tiešs kontakts, lai izskaidrotu situāciju un uzsāktu atlīdzības jautājumu risināšanu. Lai gan infrastruktūras izveidei nepieciešamās ietekmētās platības ir rūpīgi plānotas, tiek lēsts, ka ietekmēto īpašumu kopējā platība nepārsniegs 2000 hektārus, no kuriem aptuveni puse ir valsts vai pašvaldību īpašumi.
Īpašais tiesiskais regulējums un izņēmumi
Lai paātrinātu Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi, kas ir kritiski svarīga ģeopolitiskās situācijas dēļ, ir pieņemts arī Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums. Šis likums paredz ievērojamas atkāpes no ierastajām procedūrām, lai nodrošinātu maksimālu ātrumu un efektivitāti. Starp šīm atkāpēm ir minētas atļaujas nepiemērot pilnā apmērā būvniecības, mežu apsaimniekošanas un vides aizsardzības normatīvos aktus, kas parasti ievērojami paildzina projektus.
Likums, kas stājās spēkā oktobrī, nosaka, ka attiecīgajām teritorijām tiek piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tas arī atvieglo servitūtu nodibināšanu uz privātīpašumiem. Projektā iesaistītās institūcijas ir skaidri noteiktas: VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs infrastruktūras izbūvi, kamēr Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par zemju atsavināšanu. Savukārt AS “Latvijas valsts meži” būs atbildīgi par nepieciešamo koku un krūmu ciršanu šajās joslās.
Papildus tam, likums paredz prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu saistībā ar šo projektu. Uz šīm būvniecības aktivitātēm neattieksies ierastās publiskā iepirkuma regulējuma prasības, kas ļauj ātrāk noslēgt līgumus ar uzņēmumiem par darbu veikšanu. Tiek nodrošināta arī visu šķēršļu, pozīciju un nocietinājumu saskaņošana ar NATO sabiedroto operacionālajiem plāniem, kas uzsver starptautisko integrāciju projektā.
Projekta mērogs un finansiālais atbalsts
Projekta mērogs ir apjomīgs, ņemot vērā Latvijas ārējās sauszemes robežas garumu, kas ir 457 kilometri no kopējā ES un NATO robežas garuma ar agresorvalstīm, kas sasniedz 2866 kilometrus. Militārā nostiprināšana, kas uzsākta jau kopš 2024. gada marta, ietver plašu pasākumu loku – no prettanku grāvju izbūves līdz inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanai un pastāvīgu resursu novietņu veidošanai. Konkrētās teritorijas, kurās šie pasākumi tiks īstenoti, aptver vairākus pierobežas novadus, tostarp Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novadus.
Finansiālais atbalsts šim valsts drošības stiprināšanas pasākumam ir ievērojams. Ja 2024. gadā Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai tika atvēlēti 25 miljoni eiro, tad šogad šim nolūkam ir paredzēti 45 miljoni eiro. Šie līdzekļi tiek novirzīti gan fizisku šķēršļu iegādei un izvietošanai, gan arī sensoru, mīnu sistēmu un ceļu infrastruktūras sagatavošanai, kas ir būtiski efektīvai aizsardzības ķēdei. Šī gada budžets apliecina valdības prioritāti nodrošināt Baltijas valstu aizsardzības līnijas pabeigšanu ar vislielāko steidzamību.
Plašāks konteksts: Reģionālā sadarbība un drošības arhitektūra
Baltijas aizsardzības līnija ir veidota ciešā sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, kā arī Poliju, kuras aizsardzības ministru komitejas sanāksmē janvārī tika panākta sākotnējā vienošanās. Šāda reģionāla koordinācija ir atslēga uz efektīvu NATO austrumu flanga stiprināšanu. Latvijas un Igaunijas tuvā sadarbība, ko pat raksturo kā “Baltijas māsu” attiecības, izceļ abu valstu unikālo solidaritātes līmeni ģeopolitisku izaicinājumu priekšā. Šādas kopīgās iniciatīvas ļauj ne tikai fiziski nostiprināt robežu, bet arī nostiprināt politisko un militāro saikni reģionā.
Militārās aizsardzības infrastruktūras izveide ir tieši saistīta ar ilgtermiņa noturības veidošanu. Projekta ietvaros tiek veidotas ne tikai pirmās līnijas aizsardzības pozīcijas, bet arī iekšzemes dziļuma aizsardzības elementi. Šāda daudzslāņu pieeja paredz, ka agresora virzība tiktu apturēta, novēršot potenciālo uzbrukumu jau pašā robežjoslā. Lēmums apstiprināt teritorijas un uzsākt īpašnieku informēšanu decembra beigās (ņemot vērā šī gada datumu) signalizē, ka valdība gatavojas intensīvam darba cēlienam jau nākamā gada sākumā, pārvēršot stratēģiskos plānus reālos nocietinājumos.