Ievads: Deformēta Mākslas Ainava
2025. gads Latvijas vizuālajā mākslā iezīmējies ar visai raibo, tomēr fragmentētu notikumu kopumu, kurā dominē daudzi nišas pasākumi, bet pietrūkst vienojošas, valsts mēroga vīzijas. Kā ziņo avīze Diena, šī gada kultūras dzīves aina ir izplūdusi mazākos projektos, kuros ir grūti saskatīt centrālo pavedienu vai kādu notikumu, kas būtiski mainītu kopējo mākslas virzienu. Šī situācija rada sajūtu, ka valsts vizuālās mākslas ekosistēma, lai arī aktīva, nespēj radīt pietiekamu rezonansi ārpus saviem tiešajiem lokiem.
Tomēr gada otrajā pusē parādījās pirmie soļi uz sistēmas nostiprināšanu. Kā nozīmīgs solis šī gada notikumu arhitektūrā tiek minēta jaunas valsts līmeņa atzinības institūcijas – Latvijas Mākslas Gada balvas (LMGB) – izveide. Šī balva, kuras pirmā ceremonija paredzēta 2026. gada aprīlī, tiecas apzināt un godināt spilgtākos 2025. gada sasniegumus mākslas nozarē, iekļaujot gan māksliniekus, gan kuratorus un pētniekus. Žūrija, kurā iekļauti nozares profesionāļi, aktīvi uzsākusi darbu pie notikumu izvērtēšanas, ņemot vērā satura kvalitāti, rezonansi un oriģinalitāti, radot cerību par stingrāku kvalitātes kritēriju ieviešanu.
Divi Jauni Rīgas Mākslas Notikumi un Finansējuma Paradoksi
Šis gads atnesa divus jaunus, liela mēroga pasākumus Rīgā, kas, lai arī kritizēti par procesa caurskatāmību, tomēr ir mēģinājums piesaistīt starptautisku uzmanību. Tās ir Rīgas Mākslas nedēļa/Riga Art Week, ko organizē Latvijas Galeriju asociācija, un Riga Contemporary, ko rīkoja laikmetīgās mākslas centrs Kim?. Šādi pasākumi tiek vērtēti kā nepieciešami, lai cīnītos pret pilsētā, īpaši Vecrīgā, dominējošo lēto tūrismu, tiecoties piesaistīt tūristus ar augstas kultūras piedāvājumu.
Diemžēl nevar noliegt, ka šie īslaicīgie, dažas dienas vien notiekošie pasākumi, netiek uzskatīti par precīzāko instrumentu tūrisma plūsmas veicināšanai, īpaši, ja institūcijas, kas tiek reklamētas, ikdienā saņem proporcionāli daudz mazāku atbalstu.
Kritiķi norāda uz paralēli kultūrpolitikā: reprezentācijas pasākumu uzplaukums kontrastē ar ikdienas darba apstākļiem – galerijas un kultūras darbinieki ikdienā saskaras ar finanšu trūkumu. Tiek uzsvērts, ka daudz ilgtspējīgāks atbalsts būtu kvalitatīvas un plašas ikdienas izstāžu pieejamības nodrošināšana, nevis īslaicīgi starptautiski projekti, kas neuzlabo pamatinfrastruktūru.
Izstāžu Vidē: Starptautiskie Sasniegumi un Iekšējā Izpēte
Latvijas vizuālās mākslas ārējais un iekšējais dialogs 2025. gadā bija spilgti izteikts. Viena no nozīmīgākajām atnestajām iespējām bija starptautiskā kultūras diplomātija, īpaši sadarbībā ar Itāliju. Rīgā norisinājās divas vērienīgas Itālijas mākslas izstādes: no Madamas pils muzeja Turīnā “Palazzo Madama. Itālijas māksla un amatniecība 6.–19. gadsimts” Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un no Ufici galerijas Florencē “Itālijas gaisma: no Fatori līdz Morandi” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM). LNMM direktore Māra Lāce šos projektus raksturoja kā pieteikumu vērienīgai sadarbībai, kas apliecina Latvijas spēju gan pozicionēt sevi pasaulē, gan atvest pasaules līmeņa mākslu.
Iekšējā mākslas telpā, kā ierasts, dominēja mazāka mēroga, bet saturiski dziļi personālizstādes. Tā, piemēram, mākslas apskatos izceļas izstādes, kas pievēršas eksistenciāliem jautājumiem vai tehnoloģiskām pārmaiņām. Interesanti, ka, piemēram, Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde JAUNmarka 2025 (no decembra līdz janvārim) kļuva par kopsavilkumu, kurā ar vairāk nekā 400 darbiem tika demonstrēta pāreja uz jaunu paradigmu, kur Mākslīgais Intelekts (MI) ir kļuvis par radošā procesa līdzautoru, vienlaikus izaicinot cilvēka vērtības.
Izmantotās Iespējas: Vērtība un Pienākums
2025. gads piedāvāja mākslai vairākas nozīmīgas iespējas, kas tika izmantotas, lai gan ar mainīgu sekmīgumu. “The Young Painter Prize 2025” (YPP) turpināja būt būtiska platforma jaunajiem gleznotājiem no Baltijas valstīm un Ukrainas, izceļot 25 finālistus un apliecinot starptautiskās sadarbības spēku. Ar savu plašumu un daudzveidību tā piesaistīja ievērojamu uzmanību kā orientieris jauniem talantiem.
Savukārt Latvijas Mākslinieku savienības izstāde “Rudens 2025. Polittehnoloģiju kultūra” iezīmēja mēģinājumu veikt vizuālu refleksiju par kultūras politikas jautājumiem – kā māksla kļūst par daļu no politiskām tehnoloģijām un kā saglabāt māksliniecisko patiesumu šajos apstākļos. Šī izstāde kritizēja naratīvu atražošanu un institucionālo divkosību, tiecoties apliecināt mākslas lomu kā radošu aktu, nevis tikai tirgus produktu. Šis fokusējums uz radīt, nevis ražot ir būtisks kontrasts pret to iespēju, ko sniedz liela mēroga tūrisma pasākumi.
Neizmantotās Iespējas: Sistēmas Vājums un Virziena Meklējumi
Neskatoties uz atsevišķiem izciliem notikumiem, gada galvenā neizmantotā iespēja paliek kultūrpolitikas nepilnīga sistēma. Kā norāda nozares vērotāji, vizuālās mākslas notikumu izskatīšanās milzīgā skaitā nelielos pasākumos liecina par trūkumu stratēģiskā redzējuma. Šī fragmentācija liedz mākslai ieņemt centrālo vietu sabiedriskajā diskursā.
Kā atklāj kritiķu un domātāju vērtējumi, pastāv bažas par sabiedrības iesaisti un mākslas pieejamību. Šai dimensijai, kas saistīta ar ilgtermiņa izglītību un kultūras baudīšanas kultūru, nav atrasts efektīvs risinājums 2025. gadā. Pat ja izcilības tiek apbalvotas ar LMGB, pastāv risks, ka šīs atzinības paliek profesionāļu lokā, nespējot ietekmēt plašāku auditoriju, kā arī neuzlabojot mākslas tirgus un institūciju finansiālo stabilitāti.
Rezumējot, 2025. gads Latvijas vizuālajā mākslā ir gads, kad centieni strukturēt nozari (LMGB, Riga Art Week) sākās, tomēr kopējais iespaids liecina par nepieciešamību pēc stiprāka atbalsta pamatinstitūcijām un skaidrākas, centrētas mākslinieciskās naratīvas, lai neļautu talantīgākajiem darbiem izšķīst mazās, nesaistītās salās.