Informācijas burbulis Kremļa augšos
Krievijas diktatora Vladimira Putina priekšstats par reālo situāciju Ukrainas kara frontē, visticamāk, ir būtiski kropļots, ko veido sagrozītas un pārlieku optimistiskas atskaites no militārās un drošības struktūrām. Kā ziņo telekanāls TV3, šādu secinājumu izteikuši ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi, norādot uz sistemātisku realitātes neatbilstību Kremļa saņemtajā informācijā.
Šis informācijas pārvaldības stils nav jauns fenomens. Jau iepriekš, analizējot Kremļa stratēģijas, eksperti norādījuši uz Putina tendenci paļauties uz saviem mērķiem labāk pielāgotiem ziņojumiem, nevis objektīviem datiem. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā, piemēram, Krievija apgalvoja, ka ir sagrābusi vairāk nekā 6300 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, ISW vērtējumi liecina, ka šie skaitļi būtiski atšķiras no reālajiem ieguvumiem kaujas laukā.
Frontes realitāte pret oficiālo retoriku
Faktu analīze no neatkarīgiem avotiem un Ukrainas avotiem bieži vien atklāj krasu kontrastu ar Krievijas oficiālajiem paziņojumiem. Piemēram, Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs decembrī publiski apgalvoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār Siversku Doneckas apgabalā. ISW tomēr konstatēja, ka apstiprināta ir tikai aptuveni 77% pilsētas teritorijas sagrābšana.
Līdzīgi, runājot par Kostjantiņivku, Gerasimovs minēja it kā 50% kontroli, bet analītiķi atzīmēja, ka viņu rīcībā nav pierādījumu tik plašai Krievijas virzībai, novērtējot okupantu klātbūtni pilsētā kā ne vairāk kā 5%. Šādas pārspīlētas uzvaras tiek uzskatītas par mēģinājumu radīt priekšstatu par it kā panākumiem un Ukrainas aizsardzības vājumu, īpaši ņemot vērā, ka pat Gerasimova nosauktie 6300 kvadrātmetri veido tikai nedaudz vairāk par 1% no visaptverošās Ukrainas teritorijas.
Frontes situācija turpina mainīties. Decembra vidū tika ziņots par smagām kaujām, kur Krievijas iebrucējiem izdevās pavirzīties uz priekšu noteiktos sektoros Doneckas un Zaporižjas apgabalos, vienlaikus Ukrainas puse atvairīja desmitiem uzbrukumu.
Propagandas mērķi un atskaišu nozīme
Galvenais iemesls šādu pārspīlētu atskaišu veidošanai ir tieši informācijas politika, kas vērsta uz iekšzemes auditoriju un mēģinājums uzturēt ilūziju par kontroli pār situāciju. Analītiķi uzsver, ka Krievijas vadība signalizē par nodomu uzvarēt “izsīkuma karā”, paļaujoties uz savu pārsvaru cilvēkresursos un materiālajos nodrošinājumā.
Šī retorika arī kalpo kā instruments, lai mēģinātu piespiest Ukrainu un tās Rietumu atbalstītājus piekrist Kremļa maksimālistiskajām prasībām, radot iespaidu par Krievijas neizbēgamo uzvaru. Jāatzīmē, ka Krievija jau 2025. gada martā izvirzīja mērķi pilnībā okupēt Doneckas un Luhanskas apgabalus.
Pretēji Kremļa naratīvam, Ukrainas spēki arī sasniedz lokālus taktiskus panākumus, piemēram, atgūstot atsevišķas pozīcijas frontes vissmagākajos posmos pie Pokrovskas un Toreckas. Tomēr ir jāsaprot, ka šie ieguvumi nav milzīgi, un citos virzienos zaudējumi arī turpinās.
Ietekme uz Putina lēmumu pieņemšanu
Ja Putins saņem neprecīzu informāciju par militārajiem panākumiem vai tieši pretējo – nepietiekamu informāciju par zaudējumiem, tas tiešā veidā ietekmē viņa stratēģiskos lēmumus. Šāda informācijas izolācija var vest pie nepareiziem aprēķiniem par atlikušajiem resursiem, Ukrainas spēju pretestību un kopējo kara gaitu.
“Putina uzvaras teorija balstās uz pieņēmumu, ka Krievija var pārdzīvot Rietumu atbalstu Ukrainai un Ukrainas spēju pretoties Krievijas agresijai.”
Analītiķi norāda, ka šāda pārspīlēšana varētu būt mēģinājums mazināt šoku vai kritiku, ko izraisītu atklātas neveiksmes. Piemēram, ISW jau iepriekš ir analizējis Putina iniciētās informācijas operācijas, tostarp Ziemassvētku uguns pārtraukšanas paziņojumus, kuru mērķis bija nevis miers, bet gan Krievijas karaspēka atpūtināšana un Ukrainas reputācijas kaitēšana.
Plašāks konteksts: Kremļa ilgtermiņa plāni
Neatkarīgi no ikdienas frontes ziņojumu patiesīguma, rietumvalstu izlūkdienesti, tostarp ISW, turpina brīdināt par Kremļa ilgtermiņa nodomiem. Analītiķi uzskata, ka Krievija gatavojas nākamajai agresijai, kas, iespējams, būs vērsta pret NATO dalībvalstīm, tiklīdz aktīvās kaujas Ukrainā rimšos.
Šie plāni ietver ekonomikas sagatavošanu, militārās domāšanas maiņu un jaunu hibrīdkara taktiku, kā piemēram, kiberuzbrukumus un sabotāžas. Pat ja Putins šobrīd ir ieslodzīts informācijas burbulī par panākumiem Ukrainā, aizsardzības nozares stiprināšana, piemēram, tanku ražošanas mērķi līdz 2028. gadam, liecina par ilgtermiņa plāniem, kas neaprobežojas tikai ar Ukrainu.
Līdz ar to jautājums nav tikai par to, vai Putins zina patieso ainu, bet gan par to, kāpēc viņa vadības aparāts ir tik rūpīgi filtrējis informāciju. Kamēr Ukraina turpina cīnīties, rietumvalstīm un Baltijas valstīm jāņem vērā, ka Krievijas informācijas vide ir paredzēta nevis lai informētu līderi par zaudējumiem, bet gan lai uzturētu cīņas sparu un attaisnotu pastāvošo režīmu.