ES nosoda ASV lēmumu un aizstāv savu regulējuma autonomiju
Eiropas Savienība trešdien stingri aizstāvēja savus nozīmīgos digitālos noteikumus pēc tam, kad Trampa administrācija vērsa sankcijas, tostarp vīzu aizliegumu, pret bijušo ES komisāru Tjerī Bretonu, apzīmējot šos noteikumus par “šantāžas mašīnu, kas radīta, lai veicinātu cenzūru”. Kā informē telekanāls EuroNews, Eiropas Komisija paziņojumā pauda, ka tā “stingri nosoda” ASV lēmumu, uzsverot, ka vārda brīvība ir “pamattiesības Eiropā un kopīga vērtība ar Savienotajām Valstīm visā demokrātiskajā pasaulē”.
Brisele nepārprotami apgalvoja, ka ES ir suverēnas tiesības regulēt savu digitālo tirgu saskaņā ar tās vērtībām, norādot, ka tās noteikumi tiek piemēroti “godīgi un bez diskriminācijas”. Komisija brīdināja, ka, ja nepieciešams, tā “ātri un izlēmīgi reaģēs”, lai aizsargātu savu regulējuma autonomiju pret nepamatotiem pasākumiem no ASV puses.
Spriedze ap digitālo politiku un ASV kritika
Digitālie noteikumi ir kļuvuši par būtisku spriedzes avotu starp Vašingtonu un Briseli. Abas puses apsūdz viena otru tādu tirgus noteikumu politizēšanā, kuriem vajadzētu būt saistošiem visiem uzņēmumiem, kas darbojas ES. Šī berze kļuva ievērojami intensīvāka pēc tam, kad ASV šomēnes publicēja savu pretrunīgo nacionālās drošības stratēģiju, kurā tika apgalvots, ka Eiropai draud “civilizācijas gals”, ja tā radikāli nemainīs kursu.
Dokumentā Trampa administrācija norādīja, ka Eiropa “slīkst nelegālā un pārmērīgā regulējumā un cenzūrā”. Šī nostāja balstījās uz priekšstatu, ko gada sākumā Minhenes Drošības konferencē izklāstīja ASV viceprezidents JD Vāns, kurš apgalvoja, ka ES iekšējie noteikumi rada vislielāko risku Savienībai. Viņš ES komisārus dēvēja par “komisāriem” un apgalvoja, ka ārvalstu iejaukšanās bieži tiek izmantota satura cenzūrai. ES šos apgalvojumus noraida, saglabājot pārliecību par noteikumu godīgu piemērošanu.
Makrons nosoda “uzspiešanu”, aizstāvot Eiropas digitālo suverenitāti
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons nosodīja Vašingtonas rīcību kā “iebiedēšanu” pēc vīzu aizlieguma Tjerī Bretonam, kurš savulaik bija paša Makrona iecelts Eiropas Komisārs. Makrons paziņoja, ka šāda rīcība ir “uzspiešana, kas vērsta uz Eiropas digitālās suverenitātes graušanu”. Francijas prezidents, kurš ilgstoši atbalstījis stratēģiskās autonomijas ideju, uzsvēra, ka ES tirgus digitālos noteikumus nosaka un drīkst noteikt tikai Eiropas iedzīvotāji.
Makrons paziņoja, ka pēc aizlieguma izziņošanas runājis ar Bretonu pa telefonu un “pateicies viņam par nozīmīgo ieguldījumu Eiropas labā”. “Mēs stingri pretosimies spiedienam un aizstāvēsim eiropiešus,” prezidents rakstīja savā X platformas ierakstā.
Bretons, kurš Eiropas Komisijā Urzulas fon der Leienas vadībā ieņēma Iekšējā tirgus komisāra amatu, spēlēja izšķirošu lomu Digitālo pakalpojumu akta (DSA) izstrādē. Šis akts paredz noteikt atbildību sociālo mediju platformām un lielajām tiešsaistes kompānijām par publicēto saturu.
Sankcijas un tirdzniecības sviras
Saskaņā ar DSA noteikumiem, digitālajiem uzņēmumiem par noteikumu neievērošanu var tikt piemēroti naudas sodi, kas sasniedz līdz 6% no to gada globālā apgrozījuma, ar atsevišķiem sankciju mehānismiem par dažādiem pārkāpumiem. Šomēnes Eiropas Komisija pirmo reizi piemēroja DSA ietvaros 120 miljonu eiro naudas sodu Elona Maska sociālo mediju platformai X. Šis solis izraisīja sašutumu no tehnoloģiju miljardiera, kurš aicināja ES likvidēt.
Lai gan naudas sodi nav nekas neparasts, un vairākas ASV administrācijas ir kritizējušas to, ko tās uzskata par mērķtiecīgu ASV izgudrotās inovācijas sodīšanu, Trampa administrācija ir izvēlējusies agresīvāku retoriku un pretpasākumus. Vašingtona iepriekš bija norādījusi, ka tā piedāvās tarifus atvieglinājumus galvenajiem Eiropas sektoriem, piemēram, tēraudam un alumīnijam, ja ES piekritīs mīkstināt digitālo noteikumu ieviešanu.
Eiropas Savienībai šis priekšlikums ir “sarkana līnija”, jo tas apdraudētu tās tiesības noteikt politiku neatkarīgi no ASV valdības. Pēc tam, kad vasarā ES tika piemēroti tarifi līdz 15% apmērā lielākajai daļai Eiropas produktu, Brisele apgalvoja, ka panāktā vienošanās bija labākais no visām pieejamajām iespējām, jo tā nodrošināja uzņēmējdarbības noteiktību ar vienotu nodokļu likmi, un politiskā neatkarība tika saglabāta, jo digitālie noteikumi netika iekļauti sarunās. Tomēr ar jaunākajiem soļiem Trampa administrācija signalizējusi, ka šī garantija, iespējams, vairs nav pietiekama.