Tiesa prasību noraidīja, uzsverot, ka Ozoliņš nav pierādījis, ka Pučem piederošās 10% daļas no pamatkapitāla nebūtu apmaksātas. Kļūdains ir arī prasītāja uzskats, ka daļu apmaksas faktu vajadzēja pierādīt tieši ar uzņēmuma konta izdrukām.
Tiesa arī vērš uzmanību, ka pat gadījumā, ja dalībnieks nebūtu veicis pamatkapitāla apmaksu, tad tas nebūtu pamats viņa izslēgšanai atbilstoši Komerclikuma 195.pantam.
Ozoliņš tiesā arī nav pierādījis saistību neizpildi, papildinot, ka no Ozoliņa izvirzītajiem apgalvojumiem un apstākļiem nav iespējams nodalīt un konstatēt, vai un kādu no minētajām darbībām Puče kā valdes loceklis ir veicis apzināti, ļaunprātīgi vai ar nolūku kaitēt uzņēmuma interesēm.
Proti, pat gadījumā, ja vairāki no prasības pieteikumā ietvertajiem apgalvojumiem apstiprinātos ar pierādījumiem, tad tas automātiski nenozīmētu, ka tas ir pamats atbildētāja kā dalībnieka izslēgšanai. Piemēram, šķietami neizdevīga darījuma noslēgšana var liecināt arī
tikai par neuzmanību, nevis tīšu un sistemātisku darbību uzņēmuma interešu aizskaršanai.
Tiesa arī norāda, ka jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja valdes loceklis savus pienākumus neveic kā krietns un rūpīgs saimnieks, tad viņu var atcelt. Ozoliņam visu šo laika periodu, kad Puče bija valdes loceklis, piederēja 90% no pamatkapitāla, kā arī viņš bija valdes priekšsēdētājs, tomēr nekad netika izvirzīts jautājums par atbildētāja kā valdes locekļa atcelšanu, jo tas slikti veiktu savus pienākumus.
Spriedumā norādīts, ka vienlaikus, atbildot uz tiesas jautājumiem, prasītājs apstiprināja, ka Ozoliņam netika liegta pieeja uzņēmuma dokumentiem, bet tie nekad netika pieprasīti. Ozoliņš arī nevienā brīdī nav izvirzījis pretenzijas, ka kādā no gadu pārskatiem būtu norādīta nekorekta informācija.