“Lielā poļu izceļošana” – tā britu medijs “Daily Mail” raksturo pēdējos gados novērojamo tendenci, ka arvien vairāk Polijas pilsoņu pamet Lielbritāniju un atgriežas Polijā. Kā galvenos iemeslus šādam lēmumam poļi min noziedzības pieaugumu Apvienotajā Karalistē, arvien lielāku birokrātisko slogu, kā arī dzīves līmeņa pazemināšanos.
Arvien vairāk poļu izvēlas atgriezties mājās
Lielbritānijā šobrīd mīt ap 750 tūkstošiem poļu. Taču šīs diasporas apmērs strauji samazinās. Piemēram, šogad līdz jūnijam Polijā no Apvienotās Karalistes pavisam atgriezušies 18 tūkstoši cilvēku.
Prognozes gan liecina, ka to poļu skats, kas Lielbritāniju pametīs par labu dzīvei savā dzimtenē, tikai turpinās augt. Britu izdevums “Daily Mail” šo fenomenu nodēvējis par “poļu lielo izceļošanu”. Un kā galvenos iemeslus šādam lēmumam gan aptaujātie cilvēki, gan arī eksperti sauc Polijas ekonomisko uzplaukumu.
Polijas pilsoņi – viena no lielākajām diasporām Lielbritānijā
Drīz pēc Polijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā liela daļa valsts iedzīvotāju devās uz Lielbritāniju labākas dzīves meklējumos. 2022. gadā aptuveni 16 % Apvienotās Karalistes iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimuši cilvēki, bet poļi veidoja vienu no lielākajām šādām ārvalstnieku diasporām.
Pirms trim gadiem aptuveni trešdaļa no visiem ārvalstīs dzimušajiem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem nāca no piecām valstīm – Indijas (9 %), Polijas (8 %), Pakistānas (6 %), Rumānijas (5 %) un Īrijas (4 %).
Arī šobrīd uz Lielbritāniju turpina ceļot ievērojams skaits poļu – šī gada pirmajos sešos mēnešos aptuveni 7000 cilvēku –, taču arvien lielāks šīs valsts iedzīvotāju skaits arī izceļo no Lielbritānijas, lai savā dzimtenē atgrieztos pavisam.
Poļus uz dzimteni vilina augošā ekonomika un dzīves līmenis
Ekonomistu prognozes liecina, ka Polijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju līdz 2026. gadam pārsniegs Japānas rādītāju (pēc pirktspējas paritātes), ko veicina zemāki nodokļi uzņēmumiem, zemākas dzīves izmaksas un ievērojama infrastruktūras attīstība reģionālajos centros.
Jau vēstīts, ka šogad Polijas IKP pārsniedzis vienu triljonu dolāru un nākamgad tā pievienosies arī G20 jeb pasaules ekonomiski lielāko valstu grupai.
Turklāt, ja šāda augšupejoša tendence turpināsies, tad ap 2030. gadu vidējā poļu ģimene dzīvos labāk nekā briti, kurus viņi reiz apskauda.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks vērtēja, ka repatrianti dzimtenē bieži vien atgriežas tāpēc, ka var nopelnīt vairāk, jo īpaši jaunās, strauji augošās nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas un kodolenerģijas projektos.
Un, lai arī lielā daļā nozaru algas joprojām ir zemākas nekā Lielbritānijā, Polijā ir arī mazāki nodokļi, nekustamā īpašuma, dažādu preču un pakalpojumu cenas, radot kopumā labākus dzīves apstākļus nekā Lielbritānijā.
Vēl viens svarīgs faktors ir arī tas, ka, neraugoties uz inflāciju, algas Apvienotajā Karalistē kopš 2004. gada gandrīz nav pieaugušas, kamēr Polijā tajā pašā periodā samaksa par darbu ir četrkāršojusies.
Kā vēl viens gana svarīgs iemesls tiek minēti arī migrācijas ierobežojumi – daļa poļu, jo īpaši pēc “Brexit”, baidās, ka vairs nevarēs tik viegli strādāt Lielbritānijā un apmeklēt Poliju.
Valsts panākumus skaidro ar labu plānošanu un vēlmi mācīties
Ekonomisti šos panākumus skaidro ar labu plānošanu pēc komunisma sagrūšanas valstī, kā rezultātā bankrotējušās rūpniecības nozares tika nodotas labi pārvaldītiem ārvalstu investoriem, nevis oligarhiem.
Tāpat kā viens no svarīgiem atbalsta punktiem minēti Eiropas Savienības atbalsta mehānismi, kurus valsts saņēma pēc pievienošanās valstu blokam.
Aptaujājot mājās atgriezušos poļus, “Daily Mail” arī izceļ, ka vēl viens svarīgs šī veiksmes stāsta pamats ir Polijas gatavība mācīties un pielāgoties laikam. Piemēram, būvējot jaunu apvedceļu pie Gdaņskas, pašvaldības vadītāji lūkoja pēc padoma pie britu būvuzņēmumiem. Bet, sekojot laikam, kuģu būvētavās tagad tiek radītas arī jūras vēja turbīnas.
Polijas atdzimšanas simbols – Gdaņska
Par Polijas atdzimšanas simbolu kļuvusi Gdaņska, kurā tagad atrodas modernā starptautiskā Leha Valensas lidosta. Pilsētu ar citiem Polijas reģioniem savieno ātrgaitas dzelzceļš. Tur atrodas arī moderni biznesa centri, kuros iekārtojušies globāli uzņēmumi. Bezdarba līmenis valstī ir zem 3 %, tā samazināšanos veicinājusi kvalificētu repatriantu un selektīvas ekonomiskās imigrācijas kombinācija. Un, lai gan ukraiņi un baltkrievi veido teju piekto daļu no Gdaņskas kopumā 480 tūkstošiem iedzīvotāju, šo cilvēku ierašanās nav palielinājusi bezdarbu.
Līdzīgi drosmīgi attīstības projekti ienesuši svaigu elpu arī citās Polijas pilsētās, piemēram, Krakovā, kas tiek dēvēta par jauno Silīcija ieleju jeb tehnoloģiju centru. Savukārt Lodza kļuvusi par Eiropas jaunāko filmu un modes centru. Daļa ekspertu pat uzskata, ka Polija atrodas uz jauna “zelta laikmeta” sliekšņa, kas atbilst 16. gadsimta Polijas–Lietuvas kopvalsts bagātībai un varai.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu