Māls kā fenomens: Brīvības un miera avots
Keramikas popularitāte Latvijā piedzīvo atdzimšanu, un šo tendenci keramiķe Antra Mazika pamato ar ļoti tiešu atziņu: „Māls rada brīvību,”. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, cilvēki šobrīd izrāda aizvien lielāku interesi ne tikai iegādāties meistarīgus, radītus traukus un mākslas priekšmetus, bet arī paši iesaistīties māla mīcīšanā un veidošanā. Neatkarīgi no tā, vai tiek radītas svētku dāvanas – piemēram, krūzes, šķīvji vai putnu barotavas – process piesaista dažādas paaudzes. Jautājums, kas patlaban nodarbina daudzus, ir – kas ir tas neatvairāmais spēks, kas cilvēkus tik ļoti piesaista māla apstrādei?
Antra Mazika, kura savā darbnīcā „Tēma: māls” Grobiņas pievārtē vada nodarbības un veido savus darbus, novērojusi šo tendenci. Viņa atzīst, ka cilvēki meklē kaut ko autentisku un unikālu. Tieši šī vēlme pēc atšķirīgā, pēc lietām, kam piemīt kāda „nepareiza” mala vai savdabīga forma, ir daļa no brīvības sajūtas, ko sniedz materiāls.
Atgriešanās pie saknēm un meditācija materiālā
Keramikas ceļš Antrai Mazikai nav bijis lineārs. Pēc keramiķes diplomiņa iegūšanas viņa savulaik nostrādāja arī citās jomās, tostarp mākslas telpas “Tējas istaba” un kafejnīcas “Kursas Putni” saimnieces lomā Liepājā, pirms atkal pilnvērtīgi atgriezās pie pamatprofesijas pēc ilgāka pārtraukuma. Viņa uzsver, ka podniecība ir viena no senākajām cilvēces nodarbošanās formām, kas apvieno sevī mīlestību, mākslu un meditāciju, radot tiešu saikni ar cilvēces pamatiem.
„Tu aizver durvis un esi citā karaļvalstī,” viņa raksturo sajūtu, iegremdējoties darbā savā darbnīcā. Šī iespēja uz brīdi atrauties no ikdienas rutīnas un fiziski iesaistīties zemes materiāla apstrādē sniedz ne tikai radošu gandarījumu, bet arī psiholoģisku atvieglojumu.
Māksliniece norāda, ka darbs ar mālu ļauj „atlaist bērnu sevī”, strādāt brīvi un bez liekas sevis kritizēšanas. Šī procesuālā fokusēšanās uz veidošanu ir līdzīga meditācijai. Pēc viņas novērojumiem, pat tie, kas pie viņas nāk tikai pamēģināt, ātri vien sajūt šīs atbrīvojošās īpašības. Tāpat kā slavenajā kino ainas atsauce – cilvēks spēj iemērkt rokas dubļos un radīt kaut ko nozīmīgu.
Keramika – no funkcijas līdz estētikai un dizainam
Keramikas loma Latvijas kultūrā vienmēr ir bijusi būtiska, taču tās funkcija laika gaitā mainījusies. Kādreiz, piemēram, roku mazgāšanas trauki vai ikdienas trauki bija ļoti pieprasīti, jo to nebija iespējams iegādāties citur. Padomju gados pieprasījums bija liels, jo piedāvājums bija ierobežots, pēc tam sekoja periods, kad prioritāte tika dota plastmasas masveida produkcijai.
Tagadējais popularitātes vilnis ir citāds. Cilvēki pievēršas keramikai, jo meklē interesantas lietas, kas atšķiras no standarta piedāvājuma. Tas attiecas gan uz lietišķo mākslu – izlietnēm vai vāzēm, gan uz unikāliem dizaina elementiem, ko mākslinieki rada, piemēram, gaismas ziediem jeb lustrām, kas apvieno mālu un gaismu harmonijā. Līdzās ikdienas traukiem, Antra Mazika savā praksē pievēršas arī lielizmēra traukiem un interjera detaļām, demonstrējot materiāla daudzpusību.
Loka laikmets un nozares attīstība Latvijā
Pašlaik Latvijas keramiķu sabiedrība aktīvi darbojas, veicinot nozares atpazīstamību un attīstību. Latvijas Keramikas asociācija aktīvi strādā, lai veicinātu dialogu starp māksliniekiem, dizaineriem, izglītības iestādēm un uzņēmējiem, popularizējot Latvijas keramiku gan lokāli, gan starptautiski. Šogad ir vērojams liels starptautisks sasniegums, jo Rīgas Porcelāna muzejs un vairākas izcilas Latvijas mākslinieces, tostarp Skuja Braden, Diāna Boitmane un Sanita Ābelīte, iekļautas prestižās Starptautiskās keramikas akadēmijas biedru pulkā. Šis notikums iezīmē mūsu keramiķu darba atzinību pasaules mērogā.
Tāpat aktuāls notikums, kas popularizē nozari, ir Keramikas svētki Siguldā “Atļaujies Vairāk!”, ko rīko Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot savu desmitgadi. Pasākumu cikls, kas ietver izstādes un radošās darbnīcas, aicina sabiedrību iepazināties ar laikmetīgās keramikas daudzveidību, akcentējot gan mūsdienu tendences, gan arī tradīciju pārmantojamību, kā arī iespēju ikvienam – pat iesācējam – uzdrīkstēties veidot savu darbu.
Nodarbības kā tilts starp meistaru un interesentu
Antra Mazika savā darbnīcā Grobiņas pagastā ir izveidojusi vidi, kurā katrs var atrast savu veidu, kā sastrādāties ar mālu. Nodarbībās piedalās gan jauni, gan veci, un māksliniece ar gandarījumu novēro, kā bērni un pieaugušie pieķeras materiālam. Kāds no audzēkņu darbiem, kas sarindoti uz palodzes, gaida apdedzināšanu, ir arī piemērs putnu barotavai – praktiskas un sirds siltumu radošas dāvanas izgatavošanai. Šī atgriešanās pie rokdarbiem un autentiskuma nav tikai īslaicīga mode; tā atspoguļo dziļāku vajadzību pēc pieskaršanās, radīšanas un miermīlīga procesa caur vienu no senākajiem un izturīgākajiem materiāliem – mālu. Tā ir mūsdienu atbilde uz steigu, kurā spēks rodams zemes elementā.