Lielāks vilku skaits rada draudus ziemeļbriežu ganāmpulkiem
Somijas ziemeļu reģionos pēdējā gada laikā ir novērojams ievērojams ziemeļbriežu zaudējumu pieaugums, ko galvenokārt saista ar strauji palielinājušos vilku populāciju. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, ziņas par šo bīstamo tendenci izplatījis arī starptautiskais medijs CNN. Dati no Somijas Dabas resursu institūta apstiprina, ka vilku skaits valstī sasniedzis 430 indivīdus, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmitgažu laikā. Šis pieaugums tiešā veidā ietekmē ziemeļbriežu ganību situāciju un vietējo iedzīvotāju iztiku. Vilku nomedīto ziemeļbriežu skaits būtiski audzis, radot nopietnas bažas tiem, kuriem šie dzīvnieki ir galvenais ienākumu avots.
Ziemeļbriežu audzēšana Lapzemē ir gan kultūras, gan ekonomikas pamats, īpaši reģionos, kas atrodas aiz polārā loka. Vietējie audzētāji, kuru ģimenes šo amatu praktizējušas vairāk nekā 400 gadus, uzsver, ka palielinātais plēsēju skaits apdraud viņu dzīvesveidu. Tūrisms, kas piesaista apmeklētājus ar ziemeļbriežu pajūgu izjādēm un ar briežu gaļu gatavotiem produktiem, cieš no šiem zaudējumiem. Zaudējumi ir mērāmi arī finansiāli; piemēram, Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija lēš, ka viena mātītes zaudēšana īpašniekam rada aptuveni 1500 eiro zaudējumus.
Krievijas robeža kā faktors vilku migrācijā
Viena no nozīmīgākajām diskusijām saistībā ar šo vilku pieplūdumu ir to izcelsme. Daži no vietējiem iedzīvotājiem un zinātniekiem, novērojot uzbrukumu vietas, izsaka minējumus, ka liela daļa uz Somiju ieceļojošo vilku nāk no Krievijas teritorijas. Šī tendence, pēc dažu domām, varētu būt saistīta ar notikumiem Ukrainā, kas veicina dzīvnieku migrāciju uz rietumiem, šķērsojot abu valstu robežu. Ziemeļbriežu gans Juha Kujala, kurš darbojas Kūsamas pašvaldības teritorijā, atzīst, ka bieži mirušo briežu atliekas atrodas salīdzinoši tuvu Krievijas robežai, pastiprinot aizdomas par no tās puses ieceļojušajiem plēsējiem.
Pašlaik ziemeļbrieži Somijā lielāko gada daļu pavada savvaļā, ganoties plašās teritorijās, kas aptver aptuveni trešdaļu valsts platības. Lai gan klimata pārmaiņas tiek minētas kā vislielākais drauds briežu ekosistēmai, vilku medības kļūst par tiešāku un tūlītēju briesmu avotu ganāmpulkiem.
Statistika un valdības reakcija
Pēdējā gada laikā situācija ir krietni pasliktinājusies. Aprēķini liecina, ka šogad vilki ir nogalinājuši teju 2000 ziemeļbriežu, kas ir gandrīz par 70% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šāds straujš pieaugums liek domāt par nepieciešamību pārskatīt plēsēju un medījamo dzīvnieku līdzsvaru reģionā.
Lai gan jautājums par vilku medību regulēšanu Somijā nav jauns – regulētas medības tika atļautas jau 2021. gadā, tomēr dabas aizsardzības organizācijas panāca to apturēšanu. Situācijai saasinoties, 2025. gadā Somijas valdība atkal apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz atļaut regulētas vilku medības, lai kontrolētu populācijas pieaugumu. Ja parlaments to apstiprinās, nākamajā gadā plānots nomedīt līdz 65 plēsējiem. Šis kontroles mehānisms, ko turpmāk noteiks Zemkopības un mežsaimniecības ministrija, ir mēģinājums samazināt zaudējumus un atjaunot līdzsvaru starp plēsējiem un nozīmīgajiem mājlopiem.
Vilku populācijas dinamika un ES loma
Lai gan vilku populācija Somijā pieaug, ES līmenī ir notikušas izmaiņas to statusā. Šī gada maijā Eiropas Savienība mainīja vilku statusu no “stingri aizsargājama” uz vienkārši “aizsargājamu”. Šis solis dod dalībvalstīm plašākas iespējas ieviest pasākumus populācijas kontrolei, kas ir svarīgs instruments, lai pārvaldītu konfliktu situācijas, piemēram, ziemeļbriežu ganībās.
Latvijas kontekstā, lai gan tiešā ziemeļbriežu audzēšanas joma nav tik dominējoša kā Somijā, vilku populācijas dinamika ir aktuāla tēma. Valsts meža dienests Latvijā 2025./2026. gada medību sezonai noteicis kopējo pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 370 indivīdu apmērā, lai saglabātu stabila populācijas stāvokli, kurā, pēc dienesta datiem, mīt aptuveni 1400 vilku. Tomēr nozares ārpus Latvijas, piemēram, Somijas, pieredze ar strauju plēsēju pieaugumu un tā ietekmi uz tradicionālo lopkopību kalpo kā brīdinājuma signāls par nepieciešamo savlaicīgu pārvaldību.
Iztikas un dabas vērtību līdzsvars
Par spīti plēsēju uzbrukumiem, liela daļa Somijas iedzīvotāju joprojām uzskata vilkus par neatņemamu un svarīgu dabas sastāvdaļu. Tomēr ziemeļbriežu audzētāji uzsver, ka ir jāsabalansē ekoloģiskais līdzsvars ar ekonomisko vajadzību nodrošināt savu iztiku. Vilku uzbrukumi neietekmē tikai lopus, bet arī citus dabas elementus; piemēram, mednieki Somijā novēro, ka brieži kļūst ievērojami tramīgāki, kas apgrūtina arī medību saimniecību. Arī suņi ir pakļauti lielākam riskam, un daudzi īpašnieki mīluļiem iegādājas speciālas aizsargvestes.
Situācija Somijā atspoguļo plašāku izaicinājumu Eiropā: kā efektīvi pārvaldīt plēsēju populācijas pieaugumu, kas, no vienas puses, ir dabas atjaunotnes pazīme, bet, no otras, rada tiešus ekonomiskos un sociālos zaudējumus cilvēkiem, kas dzīvo un strādā šajās teritorijās.