No laukuma līdz soliņam: Pārdomas par pārmaiņām hokeja vidē
Latvijas hokeja leģenda un Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš nesen dalījies ar savām atziņām un pārsteigumiem, atgriežoties Latvijas nacionālās hokeja izlases ģērbtuvē, taču šoreiz jau trenera asistentu lomā. Kā ziņo Latvijas Avīze, šīs domas tika izteiktas sporta sarunu šova “eXi” jaunākajā epizodē, kurā Ozoliņš sniedza ieskatu savā jaunajā perspektīvā pēc vairāk nekā desmit gadiem, kopš viņš beidza aktīvo spēlētāja karjeru 2014. gadā.
Ozoliņa atgriešanās Latvijas izlases treneru korpusā notika 2025. gada oktobrī, kad viņš kļuva par galvenā trenera Harija Vītoliņa palīgu, gatavojoties 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā. Šī loma iezīmē nozīmīgu pavērsienu viņa karjerā, kurā jau bijusi pieredze gan Rīgas “Dinamo” trenera asistenta un īslaicīga galvenā trenera amatā, gan arī NHL kluba Kolorādo “Avalanche” skauta pienākumi.
Ģērbtuves dinamika: Jauna attieksme un atvērtība
Pārceļoties no spēlētāja uz trenera krēslu, Ozoliņš atklājis, ka viņu visvairāk pārsteigusi spēlētāju attieksme un jaunās paaudzes domāšanas veids. Bijušais aizsargs atzinis, ka tagad, vērojot notiekošo no malas, viņš saskata būtiskas atšķirības hokeja vidē.
“Mainījusies ir visa vide, visa dinamika. Ir citas sarunas, citi spēlētāji, un tas ir interesanti,” atklāj Ozoliņš.
Kā viens no nozīmīgākajiem novērojumiem bijusi jaunāko hokejistu lielākā atvērtība un gatavība uzklausīt treneru padomus. Šis aspekts krietni atšķiras no tā laika, kad Ozoliņš pats vēl bija aktīvs spēlētājs laukumā, sniedzot viņam jaunu izpratni par mūsdienu sportistu psiholoģiju un motivācijas avotiem, kas ir vitāli svarīga trenera darbā.
Pirmie treniņsezoni un praktiskā pieredze
Ozoliņa praktiskā ievirze trenera lomā Latvijas izlasē sākās jau novembra sākumā, piedaloties turnīrā “Deutschland Cup” Vācijā. Šis starptautiskais pārbaudījums ļāva viņam nekavējoties pielietot savas jaunās prasmes un notestēt novērotās izmaiņas hokeja vidē praksē. Šī pieredze tiek uzskatīta par būtisku, ņemot vērā Ozoliņa ilgtermiņa ambīcijas trenera karjerā.
Treneru korpuss, kurā Ozoliņš pievienojās Vītoliņam, ietver arī citus pieredzējušus speciālistus, tostarp Artūru Irbi, Petteri Nummelinu un Lauri Dārziņu. LHF paziņojumā tika uzsvērts, ka komanda ir līdzsvarota, katram ar skaidri definētām atbildības jomām, lai nodrošinātu efektīvu sagatavošanos gaidāmajiem olimpiskajiem mačiem, kuros Latvijas izlase C apakšgrupā tiksies ar ASV, Vāciju un Dāniju.
Ambicijas un nākotnes vīzijas
Lai gan Ozoliņš iepriekš ir paudis piesardzību attiecībā uz darbu izlasē, ja LHF vadībā atrastos konkrētas amatpersonas, viņa piekrišana Vītoliņa piedāvājumam liecina par jaunu skatījumu un iespējamu viedokļu saskaņošanos jautājumos par Latvijas hokeja attīstību. Viņš izteicis gatavību pielāgoties galvenā trenera redzējumam, lai gan sarunās norādījis, ka pienākumu sadalījums tiks precizēts gatavošanās fāzes gaitā. Ilgtermiņā Ozoliņš cer, ka šis asistentu posms pavērs ceļu arī uz galvenā trenera amatu nākotnē. Šobrīd galvenais fokuss, protams, ir uz panākumiem Milānas olimpiskajās spēlēs, kur pieredzes apmaiņa un jaunās enerģijas iekļaušana var dot būtisku pievienoto vērtību komandai.
Hokeja vide mainās, bet saikne paliek
Fakts, ka Ozoliņš, viens no valsts ikoniskākajiem hokejistiem, atgriezies savā sporta vidē, kalpo kā spilgts piemērs tam, kā hokejs un tā profesionālā kultūra laika gaitā transformējas. Lai gan ģērbtuves atmosfēra un spēlētāju paaudzes mentalitāte ir mainījusies, Ozoliņa bagātīgā pieredze gan laukumā, gan aiz tā robežām, sniedz unikālu ieguldījumu trenera korpusā, mēģinot nodrošināt Latvijas izlasei maksimāli labus rezultātus gaidāmajā olimpiskajā ciklā.