Klimata pārmaiņas: Redzams Raksturs un Sekas

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai teorētisks jēdziens; tās kļūst par ikdienas realitāti, ko izjūt iedzīvotāji un, īpaši, lauksaimniecības nozare Latvijā. Pēdējos gados novērotās tendences – no negaidīti aukstām un pārmitrām vasarām līdz neparasti siltām ziemām, kā arī intensīvi un postoši lietusgāzes un krusas uzliesmojumi – liecina par notiekošo ekstrēmu laikapstākļu pieaugumu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, tieši šie apstākļi liek satraukties par nākotnes ražām un ekosistēmu stabilitāti.

Par šīm būtiskajām izmaiņām, kas skar visu Latvijas teritoriju, detalizēti stāsta Dārzkopības institūta (DI) zinātnieces. Jau četru desmitgažu garumā veiktā datu analīze Dobelē apliecina acīmredzamo: vidējā temperatūra Latvijā viļņveidīgi, bet nepārtraukti kāpj. Šī prognozētā temperatūras tendence, kas atbilst arī vispārējām globālajām norisēm, rada jaunas problēmas un adaptācijas nepieciešamību lauksaimniecībā.

Dārzkopības Institūta Datu Analīze: Temperatūras Virzība

Dārzkopības institūta meteoroloģiskās stacijas Dobelē mēra precīzus datus par temperatūru (ik pa 15 minūtēm), mitrumu, nokrišņu daudzumu un saules spīdēšanas laiku. Šie dati, kas vākti ilgtermiņā, sniedz objektīvu pamatu secinājumiem par klimata niansēm reģionā. Vadošā pētniece, akadēmiķe Līga Lepse, norāda, ka, analizējot šos gadu desmitiem uzkrātos datus, var pārliecināties par temperatūras pieaugumu, kas ir būtisks faktors, lai izprastu agrovides dinamiku.

Lai gan precīzi 40 gadu intervāla dati par temperatūras pieaugumu šobrīd nav tieši citēti, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati par laika periodu no 1961. līdz 2020. gadam jau iepriekš liecināja par vienmērīgu gaisa temperatūras paaugstināšanos, kas izteikta gan vidējās, gan minimālās un maksimālās vērtībās. Piemēram, vidējā gada gaisa temperatūra atbilstoši normas periodam (1981.–2010. gads) bija par 1,1 °C augstāka nekā iepriekšējā referenču periodā (1961.–1990. gads). Šāda tendence, kas nozīmē siltākas ziemas un iespējami agrākas sezonu sāktas, ir galvenais izaicinājums, ar ko saskaras augu selekcija un audzēšana.

Ekstrēmo Nokrišņu Uzliesmojumi un To Postījumi

Ja temperatūras kāpums ir lēna, bet stabila tendence, tad nokrišņu režīma izmaiņas ir straujākas un daudz jūtamas. Pēdējie gadi Latvijas lauksaimniecībā bijuši īpaši smagi, ko ilustrē arī 2025. gada vasara. Pārmērīgs mitrums, kas sākās jau pavasarī, kulminēja ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā 5. augustā. Šis mitrums radīja virkni problēmu:

  • Nevienmērīga sējumu dīgšana un sakņu sistēmu attīstības kavēšanās.
  • Augsnes sablīvējums un skābekļa trūkums saknēm.
  • Tieša ražas kvalitātes pasliktināšanās, piemēram, graudaugiem kritās krišanas skaitlis un proteīna saturs, bet rapša sēklas zaudēja eļļas saturu un sāka dīgt vēl nepļautās platībās.

Šādu ekstrēmu notikumu biežums, tostarp spēcīgas krusas, liecina par to, ka nokrišņi kļūst nevis tikai biežāki, bet arī ekstrēmāki. Lauksaimnieki ir spiesti mainīt stratēģiju, piemēram, samazinot ziemāju platības, lai mazinātu riskus, kas nākamajā gadā var rezultēties ar zemāku ražas potenciālu, jo atkārtota sēja ar vasarājiem mainīgos apstākļos rada papildu nenoteiktību.

Adaptācijas Stratēģijas Lauksaimniecībā un Dārzkopībā

Klimata pārmaiņu izaicinājumi pieprasa aktīvu adaptāciju. Dārzkopības institūts, kas pēta šķirņu noturību un jaunas audzēšanas metodes, cenšas rast risinājumus. Mainīgie apstākļi liek pārskatīt selekcijas prioritātes – augiem jābūt izturīgākiem ne tikai pret specifiskām slimībām, bet arī pret vispārēju stresu, ko rada gan sausums, gan pārmērīgs mitrums. Agrākas ziemas un vēlākas rudens salnas var atvērt iespējas audzēt kultūras, kas iepriekš Latvijas klimatā nebija tik veiksmīgas. Piemēram, ir jautājums par to, kādas jaunas kultūras varētu ieviest vai kādas šķirnes kļūst piemērotākas ilgstošam sausumam.

Klimata apstākļi, ko novēro Dārzkopības institūtā, tiešā veidā ietekmē lauksaimniecības spēju nodrošināt ne tikai apjomu, bet arī nepieciešamo kvalitāti. Šobrīd ir jāfokusējas uz augsnes atjaunošanu, kultūraugu aizsardzību un ilgtspējīgu prakšu ieviešanu, lai mazinātu sistēmisku ražas potenciāla kritumu.

Zinātnieki izmanto arī modernās tehnoloģijas. Meteodatu apkopošana tiek integrēta slimību un kaitēkļu attīstības prognozēšanas algoritmos, ļaujot precīzāk noteikt optimālo laiku, piemēram, fungicīdu vai citu aizsardzības līdzekļu lietošanai, kas ir vitāli svarīgi, kad mitrums veicina slimību izplatību.

Nākotnes Perspektīva un Sabiedrības Riski

Lauksaimniecības nozare, kas ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem, saskaras ar milzīgām problēmām nodrošinot pārtiku un saimniecību ienākumus mainīgos apstākļos. Latvijas iedzīvotāji arī apzinās šo risku. Eiropas Investīciju bankas 2024. gada dati liecina, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju uztraucas par sekām, kas varētu piespiest pārcelties uz drošākām vietām, piemēram, tiešu plūdu, meža ugunsgrēku vai citu ekstrēmu notikumu dēļ. Turklāt Latvijā ir novērojams augsts risks saskarties ar upju plūdiem.

Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, tiek izstrādāti nacionālie pielāgošanās plāni, kas skar gan ekonomiskos, gan vides aspektus. Šī pārmaiņu fāze prasa gan zinātnes, gan prakses ciešu sadarbību, lai nodrošinātu Latvijas pārtikas drošību un lauku ilgtspējīgu attīstību nākamajās dekādēs, ņemot vērā gan mērenākus (RCP 4.5), gan nozīmīgus (RCP 8.5) klimata pārmaiņu scenārijus.