Čehijas prezidents Petrs Pavels 15. decembrī oficiāli apstiprināja jauno labēji noskaņoto koalīcijas valdību, pirms tam 9. decembrī oficiāli iecēla Andreju Babišu par tās vadītāju. Tomēr šo procesu apvija virkne jautājumu un bažas par Babiša nostāju attiecībā uz NATO, Eiropas Savienību (ES) un atbalstu Ukrainai, jaunā premjera iecelšanu amatā prezidents sākotnēji kavēja bažās par interešu konfliktu miljardiera uzņēmējdarbības dēļ.

71 gadu vecais miljardieris pie varas atgriežas pēc četriem opozīcijā pavadītiem gadiem. Iepriekš viņš premjerministra amatu ieņēma no 2017. līdz 2021. gadam. Babišs vadīs valdību, kuru veido viņa populistiskā partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), kas oktobrī uzvarēja vēlēšanās, un koalīcijas partneri – galēji labējā partija “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD), un labēji populistiskā partija “Autobraucēji sev” (AUTO).

Čehijas politika – “raiba un netradicionāla”

Oktobra vēlēšanās ANO izvirzījās vadībā ar 35% balsu. Tai sekoja līdzšinējā premjerministra Petra Fialas vadītā koalīcija “Spolu”, kurā spēkus bija apvienojušas trīs konsevatīvās partijas. ANO koalīcijas partneri gan vadībā neizvirzījās, SPD iegūstot 7,8% balsu un AUTO 6,8%. ANO jaunajā Ministru kabinetā ieņems deviņus ministru amatus, tostarp premjera, savukārt AUTO četrus, un SPD trīs.

Lasiet arī

Kā norāda medijs “Politico”, visas trīs puses vieno apņemšanās izbeigt atbalstu Eiropas Savienības (ES) klimata pasākumiem, piemēram, bloka jaunajai emisiju kvotu sistēmai jeb ETS2, un plāniem aizliegt iekšdedzes dzinējus.

Babišs solījies sabiedrībai cīnīties par tās interesēm “mājās un jebkur pasaulē”, un darīt visu iespējamo, lai Čehija kļūtu par “labāko vietu dzīvei uz zemes”. ANO vēlēšanu kampaņās solījusies čehu sabiedrībai samazināt nodokļus, palielināt pensijas un samazināt enerģijas cenas. Tāpat izteikti solījumi turpmāk sabiedriskās apraides licences maksu, ko maksā katra mājsaimniecība, finansēt no valsts budžeta. Kritiķi norādījuši, ka valdībai tādējādi tiktu piešķirta lielāka kontrole pār sabiedriskajiem medijiem.

Laikraksts “The New York Times” oktobrī citēja nevalstiskās organizācijas “The German Marshall Fund” (GMF) Centrāleiropas direktoru Danielu Hegedusu, kurš komentējis, ka Babiša partija fokusējas uz ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem bez spēcīgas ideoloģijas, lai gan pirmajā termiņā tā tika uzskatīta par kreisi centrisku.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis oktobrī raidījumā “Spried ar Delfi” pēc Babiša partijas uzvaras vēlēšanās norādīja, ka Čehijas politika “ir bijusi un turpina būt ļoti raiba un netradicionāla”: “Čehijas gadījumā nav haosa, cik tur ir reizēm tāda mākslinieciski interesanta pieeja daudzām lietām.” Viņš uzsver, ka Čehijas politikā pēdējo 30 gadu laikā ir bijušas daudzas “kolorītas un zināmas” personas, tai skaitā ar Kremlim draudzīgais Milošs Zemans, un eiroskeptiķis Vāclavs Klauss.

“Babiša atgriešanās lielā mērā iezīmē to, ka čehu politika nav tik viegli paredzama. Nav tik vienkārši pieņemt, ka mēs tagad zinām, kas tur būs un, ka viss būs vienkārši,” uzsvēra eksperts.

Babišs tika iecelts par premjerministru pēc tam, kad viņš izpildīja prezidenta Pavela nosacījumu un publiski paziņoja, ka nodos sev piederošo daudznozaru konglomerātu “Agrofert” neatkarīgam administratoram, savukārt, kad viņš nomirs, biznesu mantošot viņa bērni. Izskanēja bažas, ka “Agrofert” varētu radīt interešu konfliktu starp miljardiera privātajiem darījumiem un politisko statusu. Babišam caur konglomerātu pieder aptuveni 200 uzņēmumu, norāda aģentūra AP. Tāpat jāpiemin, ka pret politiķi ir ierosināta lieta par krāpšanos ar ES subsīdijām.

“Ir lieliski redzēt Andreju Babišu atkal ieceltu Čehijas Republikas premjerministra amatā. Kopā mēs atkal gūsim lielus panākumus aizsardzības, enerģētikas un nelegālās imigrācijas jomā – tāpat kā mēs to darījām mūsu pirmo pilnvaru termiņu laikā,” 17. decembrī platformā “Truth Social” līksmoja ASV prezidents Donalds Tramps.

NYT Babišu salīdzina ar Trampu, norādot, ka čehu miljardieris ir vairāk ieinteresēts darījumos ar ES, nevis vērienīgas ārpolitikas veidošanā. Tramps 17. decembra komentāros “Truth Social” apgalvoja, ka Babišs “zina, kā panākt darījumus” un ASV līderis no jaunā premjera sagaidot “neticamas lietas”. Tiek gaidīts, ka Babišs, tāpat kā Tramps, mēģinās uzvelt Ukrainas atbalstu Eiropas partneriem, nevis uzņemties vienlīdzīgu slogu. Medijs analizē, ka Babišs izmanto nestabilo ekonomiku, lai piesaistītu vēlētājus – tāpat kā Tramps.

Inaugurācijas ceremonijā Čehijas prezidents solījās rūpīgi uzraudzīt, kā topošā valdība aizsargā demokrātiskās institūcijas, tostarp medijus, tiesu sistēmu un valsts drošības spēkus. Viņš atgādināja, ka Čehijas galvenās drošības un ekonomiskās garantijas izriet no tās dalības ES un NATO: “Tāpēc mums ir jāpieiet dalībai šajās institūcijās ar vislielāko atbildību un jābūt atbildīgiem, konstruktīviem biedriem, nevis noraidītājiem.”

Kā ar ES un Ukrainu?

Kā analizē medijs “Politico”, Babiša atgriešanās pie varas grožiem Čehijā sagādās papildu galvassāpes Eiropai, kas jau šobrīd cīnās par palīdzības finansēšanu kara plosītajai Ukrainai.

Oktobra beigās “Politico” ziņoja par Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna plāniem kopā ar Babišu un Slovākijas premjerministru Robertu Fico veidot pret Ukrainu skeptiski noskaņotu Eiropas valstu bloku. Medijs analizēja, ka, lai gan līdz “stabilai politiskai apvienībai” šiem līderiem būtu vēl tāls ceļš ejams, šāds solis varētu “ievērojami apgrūtināt ES pūliņus finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainu”.

Lasiet arī

Orbāns decembra sākumā sveica Babišu ar stāšanos premjera amatā: “Apņēmīgs Čehijas patriots atkal ir pie stūres.”

Pagājušajā gadā Babišs kopā ar Orbānu nodibināja ES galveno labēji noskaņoto opozīcijas partiju “Patriots for Europe”. NYT atsaucas uz ekspertiem, kas prognozējuši, ka Babiša valdība Čehijas politiku pieskaņos Ungārijai un Slovākijai, kuras jau piekopj nacionālistisku politiku, turpinot sakarus arī ar Krieviju.

Domnīcas “Globsec” eksperts Filips Nerads oktobrī medijam “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” (RFE/RL) gan komentēja, ka, lai gan kopumā Čehija ES nesekošot vairākuma ideoloģijai, “negaidiet, ka Prāga visā sekos Budapeštai un Bratislavai”.

Viņš uzsvēra, ka turpmāk Prāga būšot kritiskāka pret lielām iniciatīvām, piemēram, ES zaļo kursu, kā arī migrācijas paktu, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vērā ņemams ir fakts, ka Babišs ir noraidījis savu galēji labējo koalīcijas partneru aicinājumus rīkot Čehijā referendumus par dalību ES un NATO, solot saglabāt valsts dalību šajās aliansēs.

Laikraksts “Financial Times” (FT) arī izcēlis aspektu, ka, neskatoties uz viņa skepsi pret palīdzību Ukrainai, līdz šim Babišs ir ieturējis distanci no Krievijas diktatora Vladimira Putina pretstatā Orbānam un Fico, kuri abi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir vairākkārt viesojušies Maskavā.

“Eiropas Komisijai (EK) ir jāatrod citi veidi kā finansēt Ukrainu. Mūsu kase ir tukša, un mums ir vajadzīga katra krona mūsu pilsoņiem,” tā īsi pirms Babiša valdības stāšanās spēkā decembra vidū platformā “Facebook” norādīja miljardieris.

Tāpat Babišs iestājās pret ierosinājumu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus ilgtermiņa aizdevumam Ukrainai, pievienojoties to valstu sarakstam, kuras šo instrumentu ir noraidījušas.

Pirms nākšanas pie varas politiķis solīja valsts budžetā neiekļaut palīdzību Ukrainai. Liels jautājums attiecībā uz karu ir, kas notiks ar čehu vadīto starptautisko artilērijas iniciatīvu, caur kuru Ukraina līdz šim ir saņēmusi vairāk nekā miljonu artilērijas lādiņu. Jaunais premjers iepriekš solījies atteikties no iniciatīvas, kas palīdzēja Ukrainai ar tai ļoti nepieciešamo munīciju. Kopš tā laika ANO amatpersonas gan ir mīkstinājušas šo nostāju, piedāvājot munīcijas iniciatīvu vadīt NATO aliansei, ziņo mediji.

Bukovskis uzsver, ka attiecībā uz Čehijas jauno valdību svarīgākais ir tas, ka arī Babišs beigu beigās ir pateicis, ka ES un NATO viņam ir svarīgas. “Ukraina ir jau sekundārāks jautājums”, kurš jāskata atsevišķi, Čehijas premjera skatījumu skaidro eksperts.

Lasiet arī

“Viņa paša potenciālā eiroskeptiķu koalīcija, kur ir jāuzņem tādas un tādas partijas, izraisīs papildu jautājumus un problēmas pašā Čehijā,” oktobrī prognozēja Bukovskis. Viņš sprieda, ka izteiktāku lomu spēlēs arī prezidents, kurš ir “skaidrā pozīcijā par Ukrainu, par NATO, par ES”.

“Visā šajā kombinācijā čehu politika atkal nonāks tādā viegli vai pat diezgan pamatīgi neparedzamā un haotiskā situācijā, kas no vienas puses ir diezgan tradicionāla čehu politika. Tāpēc es aicinātu nevilkt uzreiz automātiskas paralēles ar to, kas notiek Ungārijā un Slovākijā,” norādīja eksperts, uzsverot, ka čehiem būs “sava mākslinieciskā un oriģinālā pieeja”.

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit