ASV Valsts departaments vēršas pret Eiropas amatpersonām un aktīvistiem
Amerikas Savienoto Valstu Valsts departaments paziņojis par būtisku soli, liedzot ieceļošanas vīzas bijušajam Eiropas Savienības (ES) komisāram Tjerī Bretonam un vēl četrām augsta līmeņa amatpersonām un aktīvistiem. Lēmuma pamatojums saistīts ar viņu centieniem ietekmēt vai “piespiest” ASV bāzētās sociālo mediju platformas cenzēt noteiktus uzskatus, kurus Vašingtona uzskata par nepieņemamiem vai vērstiem pret amerikāņu runātājiem un uzņēmumiem. Šī rīcība iezīmē jaunu līniju ASV ārpolitikā, kas tiešā veidā iejaucas starptautiskās nesaskaņas jautājumos par tiešsaistes satura regulējumu.
ASV Valsts sekretārs Marko Rubio sociālajos tīklos paudis stingru nostāju, norādot, ka “pārāk ilgu laiku Eiropas ideologi ir vadījuši organizētus centienus piespiest amerikāņu platformas sodīt amerikāņu viedokļus, kuriem tie nepiekrīt”. Viņš uzsvēra, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija vairs nepieļaus šādu “cenzūru” un plāno vērsties pret “globālā cenzūras industriālā kompleksa vadošajām personām”.
Kas ir vīzu liedzošanas mērķis?
Valsts departamenta pārstāve Sāra Rodžersa precizēja, ka vīzu liegums skar piecas konkrētas personas, kuras tiek raksturotas kā “radikālie aktīvisti un par ieročiem pārvērstās nevalstiskās organizācijas”.
Bez bijušā ES komisāra Tjerī Bretona, kurš tiek raksturots kā ES Digitālo pakalpojumu akta (DPA) iedvesmotājs, vīzu atteikums skar arī citus ievērojamus darbiniekus: Imranu Ahmedu, starptautiskās organizācijas “Center for Countering Digital Hate” vadītāju; divas Vācijas organizācijas “HateAid” pārstāves, Annas Lēnu fon Hodenbergu un Jozefīni Ballonu; kā arī britu bezpeļņas organizācijas “Global Disinformation Index” vadītāju Klēru Melfordu.
DPA ir nozīmīgs ES tiesību akts, kas nosaka stingras prasības platformām, lai uzlabotu tiešsaistes lietotāju drošību, tostarp pienākumu ziņot par kaitīgu vai nelikumīgu saturu, piemēram, naida runu. ASV puses skatījumā šādas regulēšanas centieni, īpaši ja tie vērsti uz amerikāņu uzņēmumiem, tiek interpretēti kā vārda brīvības ierobežošana.
Starptautiskā reakcija un sekas
Lēmums izraisījis atšķirīgas reakcijas gan Eiropā, gan starp citām starptautiskām institūcijām. Eiropas pusē šāds ASV solis ir izsaucis kritiku, jo tiek uzskatīts par mērķētu vēršanos pret tiem, kas aizstāv stingrāku tiešsaistes satura regulējumu.
Savukārt, Vācijas organizācijas “HateAid” pārstāves savā paziņojumā šo ieceļošanas aizliegumu nodēvējušas par “represijām no valdības, kas arvien vairāk neievēro tiesiskumu un cenšas ar jebkādiem līdzekļiem apklusināt savus kritiķus”.
Interesanti, ka atbalstu ASV lēmumam paudis arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs, kurš platformā “X” (bijušais Twitter) nosaucis Bretonu par “Krievijas nīdēju” un “Ukrainas kara kurinātāju”.
Šis solis aktualizē jautājumu par suverenitāti un vārda brīvību, radot precedentu, kā valstis var attiekties uz savu pilsoņu vai amatpersonu iespējām ceļot, pamatojoties uz viņu politisko nostāju vai darbību saistībā ar digitālo saturu. Turklāt ASV vīzu prasības jau iepriekš ir skarbu šo jautājumu – piemēram, ir spēkā prasība F, M vai J neimigrācijas vīzu pieteicējiem pielāgot privātuma iestatījumus savos sociālo mediju kontos uz “publisks”, lai atvieglotu pārbaudi. Tāpat ir bijuši priekšlikumi ASV pieprasīt ceļotājiem uzrādīt pēdējo piecu gadu sociālo mediju ierakstu vēsturi, kas attiektos arī uz valstīm ar bezvīzu režīmu, piemēram, Latviju.
Tjerī Bretona loma un DPA konteksts
Tjerī Bretona darbība kā ES iekšējā tirgus komisāram lielā mērā koncentrējās uz digitālo telpu sakārtošanu. Tieši DPA ir viņa mantojuma zīme, kas paredz stingru cīņu ar nelegālu saturu tiešsaistē, bet, no ASV puses, tas tiek redzēts kā mēģinājums uzspiest Eiropas viedokli globālajām tehnoloģiju firmām.
Šī konfrontācija norāda uz turpmāku spriedzi starp ES un ASV attiecībās jautājumā par to, kā regulēt lielo tehnoloģiju uzņēmumu varu un atbildību. Kamēr ES tiecas pēc lielākas politiskās kontroles pār tiešsaistes vidi, ASV tradicionāli akcentē vārda brīvību, bieži vien iebilstot pret publisku vai valstisku satura “dzēšanu”.
Valsts departaments brīdinājis, ka šis pasākums var tikt attiecināts arī uz citām personām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās, tādējādi sūtot skaidru vēstījumu par robežām, ko Vašingtona nosaka savu interešu aizsardzībai globālajā informācijas telpā.