Arktikas stratēģiskās pārmaiņas: Ķīnas aktivitāte aug
Arktikas reģionā notiek vērienīga stratēģiskā sacensība, ko veicina klimata pārmaiņu izraisītā straujā ledus kušana, paverot jaunas kuģošanas iespējas un veicinot piekļuvi vērtīgiem minerālresursiem. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šajā kontekstā Ķīna pēdējā laikā ievērojami palielinājusi savu klātbūtni un aktivitāti uz Ziemeļu jūras ceļa (ZJC).
Jaunākie dati liecina par stabilu Ķīnas konteineru pārvadājumu pieaugumu šajā arktiskajā koridorā. 2025. gadā Ķīna īstenojusi kopumā 14 konteinerkuģu reisus starp Āziju un Eiropu pa ZJC, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 11 reisiem 2024. gadā un tikai septiņiem reisiem 2023. gadā. Šī dinamika apliecina Pekinas mērķtiecīgo virzību uz šī maršruta komercializāciju.
Ziemeļu jūras ceļš kā alternatīva pasaules tirdzniecībai
Ziemeļu jūras ceļš, kas iet gar Krievijas Arktisko piekrasti cauri vairākām jūrām, tiek uzskatīts par potenciāli revolucionāru globālās loģistikas maršrutu. Salīdzinot ar tradicionālo maršrutu caur Suecas kanālu, Vidusjūru un Singapūru, ZJC ir līdz pat 40% īsāks, kas varētu ievērojami samazināt gan ceļojuma laiku, gan izmaksas. Šis maršruts ir īpaši vilinošs kontinentu savienošanai.
Jau 2025. gada septembrī bija ziņots par Ķīnas mēģinājumu izmēģināt jaunu maršrutu uz Eiropu, kad konteinerkuģis “Istanbul Bridge” devās no Ķīnas ostas uz Lielbritāniju, paredzamam ceļa laikam aptuveni 18 dienas. Lai gan šādi kuģošanas pasākumi nav jauni, Ķīnas ilgtermiņa mērķis ir regulāras satiksmes izveide šajā posmā. Šis solis tiek vērtēts kā potenciāls mainīt gan pasaules tirdzniecības virzienus, gan ģeopolitisko situāciju, vienlaikus radot nopietnus vides riskus.
Rietumu pārvadātāju nogaidošā pozīcija
Kamēr Ķīna aktīvi attīsta savu infrastruktūru un izmanto ZJC, Rietumu loģistikas un pārvadājumu kompānijas saglabā piesardzīgu vai nogaidošu pozīciju. Lai gan agrāk tika prognozēts, ka regulāri un ekonomiski izdevīgi konteineru pārvadājumi no Ziemeļeiropas uz Austrumāziju pa ZJC varētu kļūt reāli ap 2040. gadu, līdz šim komerciālais apjoms no Rietumu uzņēmumu puses nav sasniedzis iecerēto līmeni.
Rietumu pārvadātāji, iespējams, joprojām vērtē maršruta ilgtermiņa stabilitāti, politiskos riskus, kas saistīti ar Krievijas kontroli pār lielu ceļa posmu, kā arī apdrošināšanas un ledlaužu nodrošināšanas izmaksas un sarežģītību. Latvijas tranzīta sektors, kas tradicionāli orientēts uz Rietumu–Austrumu un Ziemeļu–Dienvidu plūsmām, rūpīgi seko līdzi šai attīstībai, cerot piesaistīt jaunas kravu grupas, neraugoties uz pārmaiņām tradicionālajos maršrutos.
Krievijas un Ķīnas sadarbība Arktikā
Ziemeļu jūras ceļa izmantošana ir cieši saistīta ar Krievijas un Ķīnas attiecībām. Maskava meklē jaunus sabiedrotos un ekonomiskos partnerus, lai kompensētu sankciju ietekmi, un Ķīna steidzas gūt maksimālu labumu no atklātajām iespējām, investējot Krievijas teritorijā esošajās naftas un gāzes atradnēs un piedaloties ar Krieviju saistītos Arktikas projektos. Ķīna, sevi pozicionējot kā globālu lielvaru, vēlas piedalīties arī Arktikas reģiona pārvaldībā, ko tā uzskata par vienu no savām stratēģiskajām frontēm.
Eksperti norāda, ka šī sadarbība balstās nevis uz skaidru ideoloģiju, bet gan uz kopīgo vēlmi saglabāt varu un graut Rietumu dominanci. Savukārt Centrālāzijas reģionā novērojams, ka Krievijas militārā autoritāte Ukrainas kara dēļ ir iedragāta, ļaujot Ķīnai palielināt savu ekonomisko ietekmi, lai gan reģionālās valstis cenšas diversificēt partnerus, baidoties no pārmērīgas atkarības no Pekinas.
Ietekme uz resursiem un ģeopolitiku
Līdz ar kuģošanas ceļu atvēršanu, pieaug arī interese par Arktikas dabas resursiem, tostarp naftu, gāzi un kritiski svarīgiem izejmateriāliem, piemēram, retzemju metāliem, kuru ražošanā Ķīna ir liels spēlētājs. Šī piekļuve resursiem ir vēl viens būtisks stimuls Pekinas stratēģiskajai angažētībai reģionā.
Reģionālā konkurence skar arī zinātnes un pētniecības jomas. Ķīnai ir svarīgi, lai tās zinātniskie sasniegumi, īpaši klimata, ledāju un okeānu izpētē, tiktu atzīti globālā līmenī, apliecinot tās kā lielvaras statusu. Tādējādi Ziemeļu jūras ceļš kļūst par mezglu, kurā savijas ekonomiskās, ģeopolitiskās un zinātniskās intereses, un tas prasa ciešu Latvijas un citu Baltijas valstu uzmanību.