Galvenā problēma: Finansējuma atpalicība no ES vidējā līmeņa
Latvijas veselības aprūpes sistēmu smacē hronisks finansējuma trūkums, kas tiešā veidā veicina garās rindas pie speciālistiem. Kā informē portāls NRA, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Jānis Vētra TV24 raidījumā “Latvijas formula” uzsvēra, ka valstī katru gadu trūkst aptuveni miljarda eiro, lai veselības aprūpes rādītāji sasniegtu Eiropas Savienības vidējo līmeni.
Šī līdzekļu nepietiekamība rada situāciju, kas ārstu ieskatā ir absurda. Pacientiem nākas gaidīt rindās mēnešiem, reizēm pat gadiem, lai saņemtu nepieciešamo konsultāciju vai izmeklējumu. Vētra norāda, ka “situācija vairākās nozarēs patiešām ir smaga caur to, ka rindas ir mēnešiem vai pat gadiem, kas ir zināmā mērā absurda situācija, ņemot vērā, ka veselība, vai šajā gadījumā – slimība, nestāv uz vietas.”
Sekas – aizkavēta diagnostika un ārstēšana
Garās gaidīšanas laiks rada nopietnas sekas cilvēku veselībai. Ārsti brīdina, ka katrs nokavēts laika posms var padziļināt saslimšanas komplikācijas, kas galu galā var izmaksāt valstij dārgāk, nekā savlaicīga ārstēšana. Daudzos gadījumos pacienti gadiem ilgi gaida uz dažādiem izmeklējumiem, lai vispār tiktu pie precīzas diagnozes un varētu uzsākt terapiju, turklāt daudzās nozarēs gada kvotas izbeidzas jau rudens pusē, radot papildu kavēšanos.
Salīdzinājums ar ES un IKP
Pēc pieejamās informācijas, Latvijas izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES, radot situāciju, kurā valsts būtiski atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (kas ir ap 7,7% no IKP), bet pat no pašu noteiktajiem mērķiem Sabiedrības veselības pamatnostādnēs. Lai gan precīzs trūkstošais apjoms var svārstīties atkarībā no aprēķina metodes, galvenā sāpe ir tā, ka esošais finansējuma līmenis neļauj nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, kas ir pieejama citās ES valstīs.
Personāla un sistēmas izaicinājumi
Papildus finansējuma problēmai, sistēmu ietekmē arī hronisks personāla trūkums, ko veicina zemā darba samaksa, kā rezultātā mediķi nevar noturēt nozarē vai arī piesaistīt jaunus speciālistus. Latvijas Ārstu biedrība jau iepriekš ir aicinājusi politiķus celt nozares finansējumu vismaz līdz 6% no IKP, lai uzlabotu situāciju ar personālu, nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību pakalpojumiem un izvairītos no nozares sabrukuma.