Nigērijas valdība un neatkarīgie analītiķi noraida, ka valstī notiekošā vardarbība ir uzskatāma par reliģisku vajāšanu – naratīvu, ko jau sen izmanto kristīgie labējie ASV un Eiropā.

Taču Tramps, izceļot to, ko viņa administrācija sauc par globālu kristiešu vajāšanu, pagājušajā mēnesī uzsvēra, ka Vašingtona ir gatava veikt militāras darbības Nigērijā, lai cīnītos pret šādām slepkavībām.

Šogad ASV atkal iekļāva Nigēriju to valstu sarakstā, kuras rada “īpašas bažas” reliģiskās brīvības ziņā, un ierobežoja vīzu izsniegšanu Nigērijas pilsoņiem.

Tramps pagājušajā mēnesī arī draudēja pārtraukt visu palīdzību Abudžai, ja tā “turpinās pieļaut kristiešu nogalināšanu”.

Nigērijā ir aptuveni 220 miljonu iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse ir kristieši, bet otra puse ir musulmaņi. Musulmaņi pārsvarā apdzīvo valsts ziemeļus un kristieši – dienvidus.

Jau vairāk nekā 15 gadus valsts ziemeļaustrumus ir pārņēmusi džihādistu grupējuma “Boko Haram” vardarbība, kurā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 40 000 cilvēku un divi miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas.

Vienlaikus plašos rajonos valsts ziemeļrietumu, ziemeļu un centrālajās daļās darbojas noziedzīgas bandas, kas uzbrūk ciematiem, nogalinot un nolaupot iedzīvotājus.

Trešdien sprādziens nogranda mošejā Maiduguri valsts ziemeļaustrumos, nogalinot vismaz septiņus dievlūdzējus. Neviens bruņots grupējums pagaidām atbildību nav uzņēmies.