Lielbritānijā tiesu sistēma piedzīvo krīzi – izskatīšanu gaida ap 80 000 lietu. Tieslietu ministrija, lai paātrinātu smago noziegumu tiesvedību, vēlas ierobežot Lielbritānijā jau daudzus gadsimtus pastāvošo tradīciju, proti, zvērināto tiesas. Lai gan tas vienkāršotu daudzu personu lietu izskatīšanu, eksperti bažījas, ka šāds lēmums apdraudēs taisnīgu spriedumu pieņemšanu.
Reforma attieksies uz dažiem noziegumiem
Lielbritānijas tieslietu ministrs Deivids Lemijs decembra sākumā paziņoja, ka tiesu sistēmā ir paredzēts īstenot reformu, paātrinot tiesvedību.
Reforma paredz, ka lietas, kurās apsūdzētajam draud līdz trīs gadiem ilgs cietumsods, varēs izskatīt tiesnesis bez zvērināto iesaistīšanas.
Lēmums attieksies uz tādiem noziegumiem kā krāpšana, laupīšana un ar narkotikām saistītie noziegumi.
Savukārt noziegumus, kas ietilpst sabiedrības interešu kategorijā, proti, lietas par seksuālo vardarbību, smagiem miesas bojājumiem, slepkavību un cilvēku tirdzniecību, turpinās izskatīt zvērināto tiesas. Tāpat reforma neattieksies uz lietām, kuras jau tiek izskatītas bez zvērināto iesaistīšanas, piemēram, sabiedriskās kārtības vai ceļu satiksmes pārkāpumi.
Lielbritānijas tiesu sistēma nonākusi krīzē
Lielbritānijas tiesās izskatīšanas rindā šobrīd ir ap 80 000 krimināllietu. Paredzams, ka to skaits 2028. gadā pieaugs līdz 100 000. Vairākas lietas tiesnešu un zvērināto priekšā nonāk vien trīs vai četrus gadus pēc to ierosināšanas.
Šāda situācija mazina britu uzticību sistēmai. Jaunākā upuru aptauja liecina, ka mazāk nekā puse no upuriem tic, ka sagaidīs taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā.
Laklans Stjuarts, krimināllietu advokāts un Advokātu padomes priekšsēdētājs Jauno advokātu komitejā, norāda, ka uzkrāto lietu skaits strauji pieaudzis Covid-19 pandēmijas laikā. Tiesu sistēma nav spējusi atgūties no pandēmijas radītajām sekām.
Reforma izraisījusi asu kritiku no visām politiskajām aprindām
Zvērināto tiesas Lielbritānijā ir sena tradīcija, kas uzsākta līdz ar “Lielās brīvības hartas” jeb “Magna Carta” pieņemšanu 1215. gadā. “Lielā brīvības harta” ir dokuments, kas ierobežoja karaļa varu un tiesības, nosakot, ka arī karalis un viņa amatpersonas ir pakļautas tiesību normām un ir vienlīdzīgas likuma priekšā. Tā kā “Lielā brīvības harta” tiek uzskatīta par Lielbritānijas tiesu sistēmas pamatu, tad daudzi uzskata, ka arī zvērināto tiesa ir daļa no cilvēka pamattiesībām.
Helēna Kenedija, Leiboristu partijas locekle, intervijā telekanālam CNN pauda, ka politiķu vēlme ierobežot zvērināto tiesu izriet no pārliecības, ka cilvēki nav gatavi piedalīties tiesvedībā. Kenedija uzsver, ka zvērināto tiesas ir viena no svarīgākajām demokrātijas sastāvdaļām Lielbritānijas sabiedrībā. Viņasprāt, galvenais iemesls, kādēļ valsts tiesu sistēma ir nonākusi krīzē, – nepietiekams finansējums.
Kā piemēru Kenedija minējusi daudzās tiesas zāles, kuras jau ilgāku laiku netiek izmantotas, jo nozarei trūkst finansējuma, lai pieņemtu darbā vairāk tiesnešu.
39 Leiboristu partijas deputāti nosūtījuši Lielbritānijas premjeram vēstuli ar lūgumu neierobežot zvērināto tiesu izmantošanu. Viņi piedāvājuši alternatīvu – palielināt tiesu sēžu skaitu.
Zvērināto tiesas darbojas kā “aizspriedumu filtri”
Kritiķu galvenais arguments pret reformu saistīts ar zvērināto tiesas sastāvu, proti, no sabiedrības locekļiem atlasīts tiesas sastāvs mazina ne vien diskrimināciju, bet arī sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus pret dažādām cilvēku grupām.
Zvērināto tiesās piedalās dažādu tautību, vecuma un sociālā statusa nejauši izvēlēti sabiedrības locekļi, skaidro Stjuarts. Savukārt tiesneši pārstāv noteiktu demogrāfisko grupu:
“Viņu vidējais vecums ir 50 gadi. Viņi galvenokārt ir baltādainie vīrieši un visi pieder vidusšķirai,” teica Stjuarts.
Tieslietu ministrs Lemijs (kurš pats ir melnādainais), šobrīd virza ideju par tiesas reformu, bet 2017. gadā, būdams parlamenta deputāts, secināja, ka žūrijas darbojas kā “aizspriedumu filtri” īpaši lietās, kas saistītas ar citas rases vai tautības pārstāvjiem.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu