Ziedotāju Aktivitāte Latvijā – Vienas Desmitdaļas Jautājums
Neskatoties uz labdarības iniciatīvu esamību un sabiedrības vispārējo atbalstošo nostāju, jauns pētījums atklāj, ka ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju labprātāk izvēlas neiesaistīties finansiālā atbalsta sniegšanā. Kā informē portāls NRA, Latvijas Bērnu fonda (LBF), “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat Latvija” kopīgi veiktā aptauja atklāj, ka ikdienā regulāri labdarības ziedojumu kampaņās iesaistās vien 7% Latvijas iedzīvotāju. Šie dati iezīmē specifisku ainu par iedzīvotāju gatavību finansiāli atbalstīt līdzcilvēkus un dažādas sabiedriskās vajadzības.
Neziedošanas Faktors un Dažādākie Ziedošanas Biežumi
Pētījums sniedz detalizētu ieskatu par to, cik bieži iedzīvotāji atbalsta labdarību. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, katrs piektais jeb 20% aptaujāto atklāj, ka apzināti izvēlas neziedot. Tas nozīmē, ka aptuveni piektā daļa no visiem respondentiem nav iesaistīti nevienā no aptaujātajām labdarības iniciatīvām. Šis skaitlis kontrastē ar tiem, kas ziedo regulāri, kas ir tikai 7%.
Tomēr situācija nav tik vienkārša, jo liela daļa sabiedrības atrodamies starp abiem poliem. Vairāk nekā trešdaļa respondentu apliecināja, ka labdarības iniciatīvās iesaistās dažkārt. Vēl cita nozīmīga grupa, aptuveni 41% no aptaujātajiem, atzina, ka ziedo reti. Sievietes, pēc šīs aptaujas datiem, labdarības iniciatīvās iesaistās nedaudz biežāk nekā vīrieši – 40% gadījumu šo aktivitāti apstiprinājušas tieši sievietes.
Motivācija, kas Dzen uz Ziedojumiem, un Šķēršļi
Lai izprastu iedzīvotāju izvēles, tika pētīta arī motivācija ziedot. Kā galvenais faktors, kas nosaka, kuras iniciatīvas iedzīvotāji atbalstīs, izceļas skaidrs un konkrēts labdarības mērķis – to kā būtisku min vairāk nekā 40% respondentu. Tas liecina par nepieciešamību pēc caurspīdīguma un precīzas informācijas par to, kā tiks izmantots ziedotais atbalsts.
Teju trešdaļai iedzīvotāju nozīmīga ir morālā apziņa, ka ar savu ziedojumu tiek darīta laba un svarīga lieta. Savukārt 27% aptaujāto norāda uz pārliecību, ka pat mazs ziedojums var kaut ko mainīt, kas apliecina efektu sinerģijas nozīmi.
Kā papildu motivējošie aspekti tiek minēti ziedojuma saņēmēja personiskais stāsts. Vienlaikus pastāv arī praktiski apsvērumi; 19% respondentu norāda, ka būtisks ir tehniski ērts un viegls ziedošanas rīks. Iespējams, sarežģīts vai neuzticams ziedošanas process var būt viens no iemesliem, kādēļ daļa iedzīvotāju izvēlas atturēties no finansiālas iesaistes.
Konteksts: Sabiedrības Finansiālais Stāvoklis un Labdarības Projekti
Šie dati par ziedošanas paradumiem jāvērtē kontekstā ar vispārējo Latvijas iedzīvotāju finansiālo situāciju. Lai gan pēdējā laikā ir novērotas pozitīvas tendences materiālās nenodrošinātības mazināšanā, iepriekšējie pētījumi liecina, ka ievērojama daļa iedzīvotāju joprojām uzskata, ka nevar atļauties nodrošināt kādu no pamatvajadzībām. Tas var būt būtisks faktors, kas ietekmē vēlmi ziedot – personīgās finansiālās stabilitātes apzināšanās bieži nosaka spēju palīdzēt citiem.
Tomēr Latvijā aktīvi darbojas dažādas labdarības organizācijas, piemēram, “Ziedot.lv”, kas nodrošina platformu un pārraudzību ziedojumu pārskaitījumiem, un organizācijas, kas sadarbojas ar komercuzņēmumiem. Piemēram, kā nesen ziņots, “Mēness aptieka” sadarbībā ar LBF uzsākusi programmu “Labsirdības misija”, fokusējoties uz atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot viņiem palīglīdzekļus mobilitātes uzlabošanai. Šādas mērķtiecīgas iniciatīvas, kas piedāvā konkrētu atbalstu, visticamāk, ir tieši tās, kuras spēj pārliecināt arī tos 20%, kas citkārt izvēlas atturēties.
Nākotnes Perspektīvas un Izaicinājumi
Rezultāti norāda, ka ceļš uz lielāku labdarības iesaisti Latvijā ved caur skaidrību, vienkāršību un konkrētu rezultātu demonstrēšanu. Izaicinājums labdarības organizācijām būs turpināt pūliņus, lai mazinātu skepsi un parādītu, ka katrs, pat mazākais, ieguldījums nes reālu atšķirību. Tikmēr katrs piektais iedzīvotājs, kurš apzināti izvēlas neiesaistīties, liecina par nepieciešamību turpināt darbu pie uzticības veidošanas un sabiedrības informēšanas par ziedojumu efektivitāti.