Ministru kabinets līdz nākamā gada 30. jūnijam pagarināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, portālu “Delfi” informēja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms turpināsies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, jo arvien tiek konstatēts nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Kopumā no šā gada 1. janvāra līdz 22. decembrim novērsti 12 025 valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumi. Šogad humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana atļauta 31 cilvēkam.
2025. gada jūlijā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 2049 gadījumos, 2025. gada augustā – 1222 gadījumos, 2025. gada septembrī – 1023 gadījumos, 2025. gada oktobrī – 975 gadījumos, 2025. gada novembrī – 664, bet uz 2025. gada 22. decembri no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas personas 146 gadījumos.
IeM secina, ka nelegālās imigrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts. Lai gan uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvētais žogs kalpo kā šķērslis, liedzot personām nelikumīgi šķērsot valsts robežu jebkurā vietā, tomēr tiek konstatēti gadījumi, kad izbūvētā žoga infrastruktūra tiek bojāta un personas nelikumīgi mēģina šķērsot valsts robežu. Tādējādi norādīto apstākļu kontekstā it īpaši ir būtiska tehnisko līdzekļu infrastruktūras izbūve nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kuru plānots izbūvēt līdz 2026. gada beigām.
Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai saglabātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrieviju apsardzību.
Arī Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju.
Pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu saskaņā ar Latvijas valsts robežas likumu izsludina uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju, ja nepieciešams, minēto termiņu pagarināt līdz attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai.
Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts ārējās robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu.
Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas ES ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit