Vairākas eiro zonas valstis, tai skaitā Lietuva un Igaunija, nolēmušas pakāpeniski atteikties no viena un divu centu monētām. Tam ir vairāki iemesli – piemēram, augstas ražošanas un apstrādes izmaksas, faktiski izkalt vienu viena centa montētu izmaksā dārgāk nekā ir šīs monētas faktiskā vērtība.
Kaimiņvalstis ir lēmušas noapaļot pirkuma gala summu. Katra prece maksā tik, cik maksājusi, bet pirkuma cena vienmēr beigsies ar pieci vai nulle. Piemēram, 10,92 eiro tiktu noapaļots uz 10,9 eiro, bet 10,93 eiro – uz 10,95 eiro. Tas attiecas tikai uz skaidras naudas norēķiniem un attiecīgi sīknaudas atlikums vairs izdots netiek. Maksājot ar karti, nekas nemainās.
No Igaunijas lēmuma ieguvēja ir arī Latvija. Igauņi savas no apgrozības izņemtās monētas sūta uz Latviju, kas tās nopērk par nominālvērtību. Tas ir izdevīgi abām pusēm. Latvijai nav jāpasūta jaunas monētas, bet igauņiem nav papildus jāapstrādā savējās. Latvijas Bankā gan uzskata, ka arī mums būtu jāsāk atteikties no šīs sīknaudas.
“80% no viena centu monētām un 70% no divu centu monētām tirgū parādās vienreiz, pēc tam tās pazūd, tiek kaut kur izmestas. Līdz ar to, pēc būtības, vairākus simtus tūkstošu [monētu] Latvijas iedzīvotāji katru gadu nomet zemē. Manuprāt, mēs neesam tik bagāti, lai to darītu,” pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankā iesaka sekot kaimiņvalstu piemēram, lai šādi zudumi ietu mazumā. Aptaujas atklāj ka, aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju atbalstu atteikšanos no viena un divu centu monētām.
Vairāk skaties sižetā!