Apgāda “Neputns” jaunais izdevums iepazīstina ar Borisa Bērziņa radošo pasauli

Apgāds “Neputns” ir laidis klajā jaunu, iespaidīgu izdevumu “Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi”, kas sniedz dziļu ieskatu viena no 20. gadsimta otrās puses izcilākā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) daudzpusīgajā daiļradē. Šis albums ir vairāk nekā tikai mākslas darbu krājums; tas ir rūpīgi veidots atskats uz gleznotāja un izcilā zīmētāja radošo mantojumu, apvienojot viņa spilgtākos zīmējumus ar Laimas Slavas veiktajām sarunām ar mākslinieku, atklājot gan Bērziņa skatījumu uz mākslu, gan viņa personīgo un publisko vēsturi.

Sarunas, kas atklāj mākslinieka dvēseli

Grāmatā iekļautās Laimas Slavas sarunas ar Borisu Bērziņu ir vērtīgs avots, kas ļauj ielūkoties mākslinieka domās un idejās par mākslu un dzīvi. Šīs sarunas, kas tapušas laika posmā no 20. gadsimta 80. gadu sākuma līdz pat gadsimta beigām, īpaši intensīvi norisinoties 90. gadu vidū, sniedz unikālu ieskatu Bērziņa radošajā procesā un viņa filozofiskajā pasaulē. Daļa no šī materiāla jau iepriekš kalpojusi par pamatu monogrāfijai “Dieva buča” (2000) un albumam “Boriss Bērziņš” (2003), taču jaunais izdevums piedāvā paplašinātu un dziļāku skatījumu. Slava atzīst, ka sarunas palīdz atklāt mākslinieka redzējumu par mākslu, personīgo un sabiedrisko dzīvi, sniedzot lasītājam iespēju labāk izprast Bērziņa unikālo pozīciju un talantu.

Zīmējumi – nepārspējamas līnijas un formas

Albuma otra būtiskā daļa ir Borisa Bērziņa zīmējumu izlase, kas atlasīta no mākslinieka bagātīgā mantojuma. Dizaineri un sastādītāji ir centušies izcelt Bērziņam raksturīgāko, vienlaikus izvairoties no atkārtojumiem ar jau iepriekš publicēto. Mākslas zinātniece Laima Slava uzsver Bērziņa talantu zīmēt, raksturojot to kā organisku nepieciešamību. Viņa stāsta: “Meistars daudz zīmēja. Man šķiet, tā bija tāda organiska nepieciešamība – pastāvīgi darboties ar zīmuli vai lodīšu pildspalvu… Arī sarunājoties viņš vienmēr, galda galā sēdēdams, kaut ko zīmēja.” Bērziņa iztēle un spēja izmantot līnijas plastiskās iespējas tiek vērtēta kā ģeniāla, radot darbus, kuros ar pāris vilcieniem tiek uzburts spilgts un dzīvelīgs tēls. Šī zīmējumu daļa parāda ne tikai Bērziņa virtuozitāti, bet arī viņa spēju rotaļāties ar formu, tēlu un līniju, radot darbus, kas ir gan tehniski izcili, gan emocionāli piesātināti.

Boriss Bērziņš – mākslas nemiernieks un autsaiders

Boriss Bērziņš latviešu mākslā ienāca Padomju Latvijas laikā, kad mākslas pasaulē valdīja stingra socreālisma doktrīna. Kopā ar laikabiedriem, piemēram, Edgaru Iltneru un Induli Zariņu, viņu pieskaitīja pie “skarbā stila” veidotājiem, kas ienesa jaunas vēsmas mākslā. Tomēr ātri vien kļuva skaidrs, ka Bērziņu nav iespējams ievietot noteiktos žanriskos vai stilistiskos rāmjos; viņš gleznoja to, kas viņam šķita interesants. Tas viņam nesa zināmu “ārpusnieka” statusu, taču viņa talantu nevarēja ignorēt, padarot viņu par neapstrīdamu autoritāti mākslinieku vidē. Viņa darbs “Mākslinieks un modelis” ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā, apliecinot Bērziņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslā. Bērziņa māksla ir apbrīnojama ar savu spēju paradoksāli savienot neglīto ar skaisto, ikdienišķo ar mūžīgo, klasisko mantojumu ar radikāli laikmetīgo.

Par izdevumu un tā tapšanu

Grāmatas “Boriss Bērziņš. Sarunas un zīmējumi” sastādītāja ir Laima Slava, redaktors – Raimonds Ķirķis, bet dizaina autore – Anta Pence. Izdevums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, “Arctic Paper” un Jāņa Zuzāna atbalstu. “Neputns” ir iepriekš izdevis vairākus nozīmīgus albumus par latviešu mākslas klasiku, tostarp iepriekš izdotas grāmatas par Borisu Bērziņu, piemēram, “Boriss Bērziņš” (2003) un “Boriss Bērziņš. Latvijas mākslas klasika” (2016). Jaunais izdevums papildina šo vērtīgo sēriju, piedāvājot jaunu un daudzpusīgu skatījumu uz mākslinieka mantojumu.

Boriss Bērziņš mākslas vēsturē

Boriss Bērziņš (1930–2002) tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu glezniecības un grafikas meistariem. Viņa radošais devums ir ievērojams ne tikai ar gleznām, bet arī ar daudzajiem zīmējumiem, kas demonstrē viņa izcilo tehniku un ideju bagātību. Bērziņa darbi, kas bieži vien izceļas ar spilgtu krāsu, izteiksmīgu līniju un formālu risinājumu meklējumiem, ir ietekmējuši vairākas mākslinieku paaudzes. Viņš darbojās dažādos žanros – klusā daba, ainava, sadzīves un figurālā glezniecība, vienmēr piešķirot darbiem dziļu filozofisku saturu. Viņa unikālais skatījums un spēja apvienot ikdienišķo ar mūžīgo ir padarījuši viņa mākslu par neatņemamu Latvijas kultūras kanona sastāvdaļu.