Kluba izveides finanšu priekšnoteikumi
Latvijas futbola ainavā tiek veidots jauns klubs, un tas aktualizē jautājumu par finansiālajām prasībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pilnvērtīgu kluba darbību un konkurētspēju. FK “Liepāja” ilggadējais direktors Dāvis Jansons un “Ogre United” līdzdibinātājs Emīls Latkovskis diskusijā par futbola kluba uzturēšanas izmaksām sniedz ieskatu potenciālajos budžetos. Kā ziņo Latvijas Avīze, lai izveidotu futbola Virslīgas klubu, kas pretendētu uz dalību Eirokausos, nepieciešams ievērojams finansējums, aptverot gan spēlētāju un treneru algas, gan administrācijas uzturēšanu, gan arī ikdienas darbības izdevumus, piemēram, mājas un izbraukuma spēļu organizēšanu, apsardzi un medicīnisko nodrošinājumu.
Budžeta komponentes un potenciālie tēriņi
Dāvis Jansons, runājot par finansējuma piesaisti Latvijas futbolā, norāda, ka liela daļa klubu pastāv, pateicoties vienam galvenajam mecenātam vai sponsoriem, savukārt mazākiem klubiem finansiālo ainu veido vairāki mazi sponsori. Lai gan precīzas summas jaunizveidojamā kluba budžetam netiek minētas, piemēram, futbola akadēmiju statuss un finansējums Latvijā ir cieši saistīts ar kritērijiem, kas ietver audzēkņu un treneru skaitu, kā arī infrastruktūras prasības. Latvijas Futbola federācijas (LFF) budžeta projekti liecina par ievērojamiem finanšu līdzekļiem, ko federācija saņem no UEFA un FIFA, piemēram, 2025. gadā UEFA finansējums plānots vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, tai skaitā līdzekļi infrastruktūras attīstībai un jaunatnes spēlētāju attīstībai . Šie līdzekļi, daļēji nonākot arī klubu rīcībā, apliecina, ka futbola attīstība Latvijā tiek atbalstīta gan no starptautiskiem, gan nacionāliem avotiem .
Spēlētāju un personāla izmaksas
Kaut arī konkrēti skaitļi par spēlētāju algām jaunā kluba kontekstā nav pieejami, FK “Liepāja” direktora pieredze liecina, ka spēlētāju piesaistes process, īpaši no citām valstīm, ir saistīts ar dokumentācijas kārtošanu un potenciālām papildu izmaksām. Piemēram, ārzemju spēlētājiem nepieciešams sakārtot darba vīzas, kas var aizņemt laiku un radīt administratīvās izmaksas . Tāpat jāņem vērā treneru un administratīvā personāla atalgojums, kas ir būtiska daļa no kluba budžeta. Lai gan precīzi apmēri nav zināmi, salīdzinot ar citām nozarēm, kurās darba spēka izmaksas veido ievērojamu daļu, futbolā šis aspekts ir īpaši svarīgs.
Infrastruktūra un attīstības perspektīvas
Jauna futbola kluba izveide neizbēgami saistās arī ar infrastruktūras prasībām. Latvijas Futbola federācija aktīvi iegulda līdzekļus futbola laukumu un stadionu attīstībā visā valstī, piemēram, Daugavpilī plānotas vērienīgas investīcijas futbola infrastruktūras attīstībā, tai skaitā futbola halles būvniecībā . Tiek prognozēts, ka kopējās investīcijas Daugavpils futbola infrastruktūrā tuvāko piecu gadu laikā pārsniegs vienu miljonu eiro . Ir arī ieceres par jauna nacionālā futbola stadiona būvniecību Rīgā, kura aptuvenās izmaksas tiek lēstas ap 10 miljoniem eiro, bet kopējā projekta vērtība varētu sasniegt 44 miljonus eiro vai pat vairāk, ko plānots finansēt ar UEFA un FIFA atbalstu . Šie plašākie infrastruktūras projekti rada pamatu arī jaunu klubu attīstībai, nodrošinot labāku treniņu un sacensību vidi.
Finansējuma avoti un kluba ilgtspēja
Latvijas futbola klubu finansējums tradicionāli ir balstīts uz sponsoru un mecenātu atbalstu, ko papildina valsts un starptautiskās futbola federāciju finansējums. Lai nodrošinātu kluba ilgtspēju, ir svarīgi diversificēt finansējuma avotus, piesaistot ne tikai lielus sponsorus, bet arī veicinot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti, kā arī attīstot fanu un kopienas atbalsta programmas. FK “Liepāja” direktors Dāvis Jansons uzsver, ka RFS piemērs apliecina, ka ar mērķtiecīgu darbu un investīcijām var sasniegt augstas virsotnes, tostarp arī dalību Eiropas līgā . Attīstoties futbola infrastruktūrai un palielinoties starptautiskajam finansējumam, Latvijas futbols kopumā ir progresējis, radot labākus apstākļus gan esošajiem, gan jaunajiem klubiem.