Jau aptuveni nedēļu sociālajā medijā “X” figurē dažādi ieraksti, kuros uzsvērts, ka “Latvija ir pēdējā vietā”. Šo vadmotīvu aktīvi izmanto arī ar kustību “Bez partijām” saistīti cilvēki. Portāls “Delfi” skaidro, vai Latvija tik tiešām ir pēdējā vietā un no kurienes aug kājas šim vadmotīvam.
Statistikas rādītājs, kas pārvērsts politiskā lozungā
“Šodien oficiāli EIROSTAT apstiprināts fakts – Latvija beidzot nokļuvusi Eiropas Savienības PĒDĒJĀ VIETĀ,” 17. decembrī rakstīja režisors Alvis Hermanis. Tikai nākamajā ierakstā Hermanis pievienoja saiti uz “Eurostat” mājaslapu. Divas dienas vēlāk arī uzņēmējs Armands Broks atsaucās uz Hermani un rakstīja: “[..] Latvija šobrīd pēc Eirostat datiem nu jau ir pēdējā vietā Eiropā, un šādā situācijā padoties būtu neprātīgi.” Viņš tikai pēc cita lietotāja lūguma precizēja, par kādiem datiem ir runa.
Atkārtot par Latvijas pēdējo vietu turpināja arī citi “X” lietotāji, bet, kas ir tas, uz ko viņi visi atsaucas?
17. decembrī “Eurostat” publicēja rakstu ar nosaukumu “Mājsaimniecību materiālā labklājība ES ievērojami atšķiras“. “Eurostat” savā rakstā skaidro, ka 2024. gadā faktiskais individuālais patēriņš, kas tiek izmantots kā mājsaimniecību materiālās labklājības rādītājs, Eiropas Savienības (ES) valstīs svārstījās no 72% līdz 146% no ES vidējā rādītāja.
Pagājušajā gadā 10 valstīs faktiskais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija vienāds ar ES vidējo līmeni vai to pārsniedza. Līdere bija Luksemburga ar rādītāju, kas par 46% pārsniedza ES vidējo. Savukārt zemākais faktiskais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju tika reģistrēts Latvijā (28% zem ES vidējā), kā arī Bulgārijā un Ungārijā (abās valstīs – 27% zem ES vidējā).
Tajā pašā rakstā norādīts, ka arī rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju – būtiski atšķīrās starp ES valstīm: desmit valstīs IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza ES vidējo līmeni. Augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju tika reģistrēts Luksemburgā (245% no ES vidējā). Savukārt zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju tika reģistrēts Bulgārijā (66% no ES vidējā), Latvijā (68%) un Grieķijā (69%).
2024. gads – piesardzīgs. Situāciju komentē ekonomisti
Kas ir faktiskais individuālais patēriņš? Kā skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, šis rādītājs ietver visas preces un pakalpojumus, ko mājsaimniecības izmanto. “Turklāt ne tikai to, ko iegādājas pašas, bet arī ko nodrošina valsts. Arī cenu atšķirības un inflācijas tendences var ietekmēt vietu tabulā. Izmaiņas pozīcijās ietekmē tas, cik aktīvi pašas mājsaimniecības ir tērējušas,” atzīmē ekonomists.
Viņš, komentējot “Eurostat” datus par faktiskā individuālā patēriņa līmeni, portālam “Delfi” atzīst, ka Latvija kopumā atrodas ierastajā valstu kompānijā ar zemākiem ekonomiskās attīstības rādītājiem ES. Ekonomists atzīmē, ka iepriekšējos gados relatīvi esam bijuši labākās pozīcijās, piemēram, 2022. gadā apsteidzot arī Igauniju.
Gašpuitis norāda, ka 2024. gads bija patēriņā piesardzīgs, bet, aktivizējoties patēriņam, ir iespējas situāciju uzlabot. “Pozīcijas ietekmē arī cenu līmeņa izmaiņu atšķirības starp valstīm un arī to, ko uzņemas segt vai sniegt valstu valdības. Tādēļ redzam, ka arī relatīvais 100% līmenis ir mainīgs, tāpat kā vietas tabulā. Tabula neatspoguļo preču un pakalpojumu kvalitāti, kam arī ir liela nozīme,” turpina Gašpuitis.
Viņš prognozē, ka “nākamgad izkārtojums jau var būt cits, bet kopumā atšķirības starp valstīm tabulas lejasgalā ir tik nelielas, lai par to nenāktos pārmērīgi pārdzīvot. Būtiskāk ir atrast ceļu uz ilgtspējīgu un ātrāku ekonomisko izaugsmi”.
“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka sabiedrībā nostiprinās priekšstats, ka labklājības pieauguma temps mūsu valstī ir viduvējs vai pat vājš. Lai gan, kā norāda ekonomists, šajā priekšstatā ir patiesības elementi, ilgākā laikā Latvijas sniegums ir bijis izcils.
Piemēram, saskaņā ar “Eurostat” IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju laikā no 1995. gada līdz 2024. gadam Latvijā bija otrais straujākais ES aiz Lietuvas. Pasaules Bankas (PB) aprēķini vēsta, ka laikā no 1993. gada līdz 2023. gadam Latvijas IKP uz iedzīvotāju pieaugums bija visstraujākais starp visām pasaules valstīm, kuras šobrīd PB ierindo augstu ienākumu grupā.
“Taču reālais kopprodukts “uz galviņu” kopš 2019. gada ir audzis vairs tikai nedaudz straujāk par ES vidējo – par 6,9% salīdzinājumā ar 4,3% ES vidēji. Attīstības bremzi ir spiedis gan liktenis, gan neizdarība. Mūsu valsti vairāk nekā vidējo Eiropu ietekmē karš Ukrainā. Taču sniegums būtu labāks, ja iepriekš vairāk būtu darīts investīciju piesaistē, kas varētu būt galvenais faktors, kas nosaka Latvijas un Lietuvas pieaugošo plaisu,” atzīst ekonomists.
Strautiņš portālam “Delfi” uzver, ka karš Ukrainā daudz mazāk ietekmēja vairākas valstis Eiropas dienvidos ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem. Šīs valstis turpina gūt labumu no tūrisma nozares atgūšanās pēc pandēmijas.
Taču 2025. gadā situācija jau mainījās, turpmākajos divos gados cikliskie faktori varētu būt daudz labvēlīgāki Latvijai un pārējām Eiropas valstīm, prognozē ekonomists.
Vaicāts, vai Latvija ir pēdējā vietā ES, Strautiņš norāda, ka pēc šī viena parametra tā acīmredzot pērn bija. Bet arī viņš aicina ņemt vērā apstākļu kopumu.
Ekonomists atzīmē, ka Latvija nav pēdējā vietā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju: “Ne viss IKP tiek patērēts. Grieķiem palīdz vairāk patērēt tas, ka investīciju līmenis šajā ekonomikā jau ilgstoši ir ļoti zems. Savukārt Latvijā kopš 2010. gada nav bijis gada, ka ieguldījumu pamatlīdzekļos un IKP attiecība ir bijusi zem ES vidējā. 2016.gadā tā bija vienāda, bet visos pārējos – augstāka.”
Padomju vara, finanšu krīze, karš Ukrainā, zemos rādītājus skaidro EM
Portāls “Delfi” lūdza komentāru arī Ekonomikas ministrijai (EM). Arī tur norāda, ka abus rādītājus – Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju un faktiskā individuālā patēriņa līmenis – ietekmē vairāki cieši saistīti faktori. Viens no galvenajiem – sarežģītais vēsturiskais mantojums, kurā iezīmējas padomju laika sekas, pārejas perioda izaicinājumi un demogrāfiskās izmaiņas.
Deviņdesmito gadu sākumā, Latvijai atgūstot neatkarību, IKP uz vienu iedzīvotāju veidoja vien aptuveni trešdaļu no ES vidējā rādītāja. 2004. gadā, kad Latvija pievienojās ES, IKP uz vienu iedzīvotāju jau bija sasniedzis 45,2% no ES vidējā līmeņa.
Pēc iestāšanās ES, rādītāji auga strauji, bet 2008. gadā temps palēninājās. Tam ir vairāki iemesli, atzīmē ministrijā. Pirmkārt, 2008. gada finanšu krīze Latvijā noritēja smagāk nekā mūsu kaimiņvalstīs un vidēji ES. Otrkārt, laikā no 2016. līdz 2018. gadam Latvijas banku nozare piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, kas samazināja finanšu sektora apjomu un negatīvi ietekmēja kreditēšanu un izaugsmi. Un, treškārt, karš Ukrainā. Tas uz Latvijas tautsaimniecību atstāj dziļāku iespaidu nekā vidēji ES, jo Latvijai bija ciešākas ekonomiskās saiknes ar Krieviju.
EM arī norāda, ka pēdējos gados Latvijas pozīcijas iedzīvotāju individuālā patēriņa rādītājos ir ietekmējis arī straujāks cenu kāpums nekā vidēji ES, kas kopumā ir ietekmējis arī Latvijas mājsaimniecību pirktspēju relatīvi pret citām ES valstīm.
Vai Latvija ir pēdējā vietā
Formāli, jā, bet runa ir par vienu konkrētu rādītāju (faktiskais individuālais patēriņš) un vienu konkrētu gadu (2024.): faktiskais individuālais patēriņš 2024. gadā Latvijā bija zemākais ES. Šajā gadījumā informācijas izplatītāji ne tikai uzreiz nepasaka, kurā rādītājā Latvija ieņem pēdējo vietu, bet arī nenorāda, ka atšķirības starp lejas gala valstīm ir ļoti nelielas.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit