Darba grupas lēmums: Privātais variants izslēgts
Rēzeknes pašvaldība vairs neizskata iespēju nodot Latgales vēstniecību jeb koncertzāli “Gors” privātā uzņēmuma pārvaldībā. Šāds pavērsiens tika paziņots īpaši sasauktā preses konferencē, kurā piedalījās Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Kā ziņo telekanāls TV3, lēmums pieņemts pēc tam, kad darba grupa, kuras uzdevums bija izvērtēt koncertzāles nākotnes pārvaldības modeļus, secināja, ka privātās nomas scenārijs netiek tālāk vērtēts. Šī ziņa seko pēc plašas sabiedrības diskusijas un satraukuma par iespējamo komercializācijas risku, kas radās iepriekš izskanot runām par privātu nomu.
A. Bartaševičs, pārstāvot politisko spēku “Kopā Latvijai”/LPV, skaidroja, ka sākotnējā ideja, izvērtējot dažādus scenārijus, bija mazināt atkarību no pašvaldības dotācijām un uzlabot saimniecisko darbību. Tomēr, ņemot vērā rezonansi un sabiedrības bažas, fokuss tagad ir novirzīts uz publiskas dabas risinājumiem. Galvenā alternatīva, ko Rēzekne ir gatava piedāvāt centrālajai varai, ir koncertzāles nodošana valsts pārziņā.
Pašvaldības piedāvājums: Valsts pārņemšana ar pašvaldības finansiālo atbildību
Rēzeknes mērs paudis gatavību uzsākt sarunas ar Kultūras ministriju (KM) par “Gora” pārņemšanu valsts īpašumā. Interesanti, ka, lai gan ēka kļūtu par valsts īpašumu, pašvaldība ir apņēmusies turpināt segt atlikušās kredītsaistības. Pēc Bartaševiča aplēsēm, no koncertzāles izbūves joprojām jāatmaksā aptuveni 3 līdz 4 miljoni eiro. Mērs uzsvēra, ka šo parādu segšana ir stratēģisks solis, jo ēka celta ar pašvaldības ieguldījumu, un tas mazinātu valsts sākotnējās bažas par finansiālo slogu, pārņemot objektu.
“Variants par “Gora” nodošanu nomā privātajam operatoram vairs netiekot skatīts,” šo nostāju preses pasākumā paudis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Viņš gan piebilda, ka piedāvājums nodot valstij nav primārais mērķis, bet gan risinājums, ja valsts uzskata, ka pašvaldība nespēj nodrošināt atbilstošu saturu vai efektīvu apsaimniekošanu.
Lēmuma maiņa notikusi pēc tam, kad iepriekš tika vākts liels skaits parakstu – vairāk nekā 2500 – pret ideju nodot “Goru” privātās rokās, norādot uz risku, ka varētu pasliktināties kultūras satura kvalitāte un kļūt nepieejamākas biļetes.
Kultūras ministrijas pozīcija un nākamie soļi
Atbildot uz Rēzeknes pašvaldības iniciatīvu, Kultūras ministre (pēc pieejamās informācijas, Agnese Lāce) uzsver, ka šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētiem pārņemšanas vai nodošanas mehānismiem. KM jau iepriekš bija rosinājusi dialogu ar Rēzeknes pusi un ir paudusi bažas par iespējamo apdraudējumu “Gora” kā stratēģiski svarīga Latgales kultūras centra pastāvēšanai, ja jautājumi netiek risināti sistēmiski.
Ministre aicinājusi Rēzeknes puses un Latvijas Mūzikas padomes pārstāvjus aktīvi iesaistīties jebkāda turpmākā pārvaldības scenārija izstrādē. Latvijas Mūzikas padome, pārstāvot profesionāļu viedokli, ir atzinīgi novērtējusi “Gora” līdzšinējo augstvērtīgo māksliniecisko programmu un unikālo akustiku, uzsverot tā nozīmi reģionālā kultūras tīklā.
Audita rezultātu loma un robežtermins
Jautājuma aktualizēšanos veicināja pašvaldības pasūtītais darbības audits, kura mērķis bija izvērtēt ieņēmumu uzskaiti, pasākumu rentabilitāti un ikdienas efektivitāti. Bartaševičs gan paziņojis, ka šī audita rezultāti paredzēti iekšējai lietošanai un nebūs publiski pieejami. Tomēr, ja interese būs, piemēram, no KM vai Valsts prezidenta, ar tiem varēs iepazīstināt.
Šis jautājums ir sasniedzis arī augstāko politisko līmeni. Latvijas Valsts prezidents iepriekš bija aicinājis saglabāt “Goru” publiskā pārvaldībā kā Latgales identitātes centru. Valdība, ņemot vērā situācijas nozīmīgumu, ir pilnvarojusi KM, VARAM un EM uzsākt sarunas ar Rēzeknes domi.
Kritisks termiņš šo sarunu pabeigšanai un vienošanās panākšanai par “Gora” ilgtspējīgu nākotni ir noteikts līdz 2026. gada 30. janvārim. Līdz tam ir jāatrod konsenss, kā nodrošināt kvalitatīvu kultūras piedāvājumu Latgalē, saglabājot Latgales vēstniecības unikālo statusu un funkcijas.
Iespējamās alternatīvas un nākotnes perspektīva
Lai gan galvenais virziens šobrīd ir nodošana valstij, mērs nav pilnībā izslēdzis arī sākotnējā modeļa saglabāšanu ar grozījumiem deleģēšanas līgumā vai SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” pārveidi par iestādi. Šie varianti tiks apskatīti dialogā ar valsts institūcijām.
Situācija ar “Goru” ir spilgts piemērs reģionālās attīstības un nacionālās nozīmes kultūras infrastruktūras uzturēšanas izaicinājumiem Latvijā. Tas, ka Rēzekne piedāvā segt kredītus, liecina par tās apņemšanos rast risinājumu objekta saglabāšanai, neatkarīgi no tā, kurš būs tā formālais īpašnieks.