Mērķis – Latvijai kļūt par konkurētspējīgu finanšu tehnoloģiju centru Eiropā. To šā gada nogalē lēma valdība. Jau šobrīd ir pirmie izaugsmes asni. Pēc tam, kad Eiropā stājies spēkā jauns regulējums, kas ar licenci mēģina kriptoaktīvu industriju ievirzīt skaidros rāmjos. Nu jau divas ārzemju kompānijas šīs licences saņemšanai izraudzījušās tieši Latviju, lai no šejienes strādātu visā Eiropas Savienības tirgū.
Kriptoaktīvu industrija sabiedrībā daudziem joprojām saistās tikai ar krāpniecību vai vismaz ļoti augstu risku. Taču praksē tā ir plašāka – tie ir digitāli finanšu pakalpojumi un tehnoloģijas, kas ļauj norēķinus vai aktīvu glabāšanu veikt digitālā vidē, neizmantojot tradicionālās bankas.
“Latvijā neteiktu, ka tā ir milzīga attīstīta industrija, bet nu ir visi priekšnosacījumi, lai tā tāda kļūtu. Jo jebkuri jaunie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir šeit laipni gaidīti attīstīties,” pauda Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem nozares attīstībai tādā virzienā, kā to gribētu valsts, ir regulācija. Kriptoaktīvu nozarē tas rada zināmu paradoksu – sfēra veidojusies un augusi vidē, kur noteikumu bijis maz.
“Man liekas, ir ļoti svarīgi tas, ka ir skaidri spēles noteikumi, un mēs visādi varam teikt tur regulācija ir labi vai slikti. Bet jāsaka, ka arī, runājot ar šiem lielajiem uzņēmumiem, kas darbojas finanšu tehnoloģiju jomā, viņi diezgan novērtē augstu, novērtē to, ka ir skaidrs spēles laukums,” piebilda Purgaile.
Jaunais Eiropas Savienības regulējums – MiCA – paredz, ka visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem licence jāsaņem kādā no dalībvalstīm. Tā dod tiesības strādāt visā Eiropā, un valstis savā starpā konkurē par to, kur šie uzņēmumi izvēlas reģistrēties un, attiecīgi, maksāt nodokļus.
Latvijā pēdējo nedēļu laikā licence izsniegta pirmo reizi. To saņēmuši divi kriptoaktīvu uzņēmumi – “BlockBen”, kas piedāvā digitālo aktīvu pakalpojumus, un “Nexpay”, kas nodrošina starptautiskus maksājumu un kontu risinājumus uzņēmumiem.
“Mēs varējam izvēlēties jebkuru no Eiropas Savienības valstīm. Bet, cik mēs dzirdējām un par to, ko Latvija plāno, ko Latvijas Banka plāno, kā viņi plāno uztaisīt šo procesu ar konsultāciju, ar to pre-licensing ar licencēšanas procesu. Un mēs ieraudzījām, ka tas ir ļoti pozitīvs solis, uz kuru citas valstis nebija gatavas,” teica “Nexpay” izpilddirektors Sofians Berahals.
“Vietējā uzņēmējdarbības vide bija viens no galvenajiem faktoriem. Arī vietējie konsultanti – juridiskie biroji, asociācijas, dialogs starp tirgus dalībniekiem, regulatoru un valsts pusi – bija ļoti laba. Pēc pirmajām sarunām ar regulatoru un redzot pieeju, kāda Latvijā ir pret jau esošiem kriptoaktīvu uzņēmumiem, kas šeit vēlas paplašināt savu darbību, mēs arī pieņēmām lēmumu izvēlēties Latviju,” atzina “BlockBen” līdzdibinātājs Viktors Bodnars.
Līdz šim ilgstoši finanšu tehnoloģiju jomā, kur var pieskaitīt arī kriptoaktīvu uzņēmumus, no Baltijas valstīm visattīstītākā bijusi Lietuva. Kaimiņvalsts šādu uzņēmumu piesaistīšanu par mērķi izvirzīja jau pirms aptuveni desmit gadiem. Taču, kā atzina nozares pārstāvji, tā kā Lietuva šobrīd kļuvusi piesardzīgāka, tas var pavērt iespējas citām valstīm, tostarp Latvijai.
“Mēs paši arī aktīvāk jau esam strādājuši ar savas valsts tēla veidošanu un sava piedāvājuma veidošanu. Un tas iemesls, kāpēc izvēlas Latviju, ir tas, ka mēs tiešām esam pārskatījuši licencēšanas procesus, respektīvi, to, cik ātri Latvijas Banka strādā šajā procesā. Un tas tiek piedāvāts arī angļu valodā. Un tas ir tas, ko uzņēmumi novērtē pieejamību regulatoram un ātru darbu,” norādīja “Fintech Latvija asociācija” vadītāja Tīna Lūse.
Diviem kripto uzņēmumiem, kas jau saņēmuši licences darbībai Latvijā, varētu pievienoties arī citi.
Latvijas Banka jau šobrīd vērtē vēl piecu kompāniju pieteikumus, bet ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) norādījis – par licences saņemšanu Latvijā interesējoties arī pasaules lielākie nozares uzņēmumi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu