Viltus investīciju solījumi un neesoša peļņa
Nākamajā gadā Latvijā pieaugs krāpnieciskās shēmas, kas saistītas ar investīcijām, brīdina drošības eksperti un finanšu iestādes. Krāpnieki arvien biežāk izmantos viltus investīciju platformas un “deepfake” tehnoloģijas, lai radītu pārliecinošus, bet nepatiesus piedāvājumus par garantētu un milzīgu peļņu, kas var sasniegt pat vienu miljonu eiro. Kā ziņo telekanāls TV3, šīs shēmas bieži vien sākas ar vilinošiem solījumiem par ātru un bezriska peļņu, solot lielu atdevi pat no nelielām summām. Lai gan kopējais krāpšanas gadījumu skaits varētu samazināties, investīciju krāpšanu apmērs un sofistikācija pieaug, liecina Valsts policijas un Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati.
Krāpnieki savus upurus uzrunā gan sociālajos medijos ar vilinošām reklāmām, gan personīgi, uzdodoties par uzticamiem finanšu konsultantiem. Viņi rada mākslīgu steidzamību, apgalvojot, ka piedāvājums ir spēkā tikai ierobežotu laiku, lai neļautu potenciālajām upurim apdomāties vai konsultēties ar neatkarīgiem speciālistiem. Bieži tiek izmantotas viltotas platformas, kas rāda neesošu peļņu un grafikus, radot ilūziju par ieguldījumu drošību.
Tehnoloģijas krāpnieku rokās: Mākslīgais intelekts un “deepfake”
Viena no jaunākajām un satraucošākajām tendencēm ir mākslīgā intelekta (MI) izmantošana. Krāpnieki izmanto MI, lai radītu ļoti reālistiskus viltus investīciju platformu dizainus un “deepfake” video ar pazīstamu personu balsīm un sejām, kas rekomendē konkrētus ieguldījumus. Šīs tehnoloģijas ļauj personalizēt saziņu ar upuri, padarot to daudz pārliecinošāku un radot iespaidu, ka notiek saruna ar īstu finanšu konsultantu.
Latvijas Banka uzsver, ka neviens kripto investors, brokeris vai aģents nevar apsolīt garantētu, drošu un ātru peļņu. Jebkuri solījumi par augstu un stabilu ienākumu bez riska ir krāpniecības pazīme. Ja peļņa ir neproporcionāli augsta, tas vienmēr nozīmē ļoti lielu risku.
Ne tikai zaudējumi, bet arī parādi
Krāpnieciskās shēmas bieži vien noved ne tikai pie visu personīgo līdzekļu zaudēšanas, bet arī pie parādiem. Upuri tiek mudināti ne tikai ieguldīt savus līdzekļus, bet arī ņemt aizņēmumus vai izmantot citu cilvēku naudu, lai palielinātu “ieguldījumu”. Rezultātā viņi nonāk ne tikai finansiālā mīnusā, bet arī dziļās parādsaistībās. Kad investors vēlas izņemt solīto peļņu, krāpnieki bieži pieprasa samaksāt “nodokli” vai “nodevu”, kas nekad netiek atgriezta, tāpat kā sākotnējā investētā nauda.
Policija un finanšu iestādes aicina būt modriem
Valsts policija un Finanšu nozares asociācija aicina iedzīvotājus būt īpaši modriem, kritiski izvērtēt jebkuru aizdomīgu informāciju un nekādā gadījumā nesadarboties ar nepazīstamiem “konsultantiem” vai platformām, kas sola nereālistiski augstu peļņu. Svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un nekad nesniegt personīgos datus, ja rodas šaubas par informācijas pieprasījuma autentiskumu.
Pēc Valsts policijas datiem, investīciju krāpšanas gadījumu skaits ir pieaudzis – ja 2023. gadā izkrāpti aptuveni 8 miljoni eiro, tad 2024. gadā šī summa jau sasniegusi 16 miljonus eiro, bet pirms 2025. gada beigām prognozēts jau 23 miljonu eiro apmērs. Lai gan bankām izdodas novērst ievērojamu daļu krāpšanas mēģinājumu, tomēr kopējie zaudējumi joprojām ir ievērojami.
Latvijas Banka brīdina, ka tās darbinieki nekad nezvana klientiem bez iniciatīvas un nelūdz sniegt bankas karšu vai internetbankas datus, kā arī nepiedāvā pārtraukt sadarbību ar citām finanšu iestādēm vai atgūt zaudētos līdzekļus. Jebkāda šāda informācija no nezināmiem zvaniķiem ir krāpnieciska.
Novēršanas pasākumi un tendences
Lai cīnītos pret finanšu krāpniecību, Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājusi vadlīnijas finanšu krāpšanas riska pārvaldībai. Tiek veiktas arī starptautiskas operācijas, lai izjauktu liela mēroga krāpnieku zvanu centru darbību. Taču, neskatoties uz brīdinājumiem un centieniem, krāpnieku aktivitāte Latvijā saglabājas augsta, un arvien biežāk par upuriem kļūst arī cilvēki ar augstāko izglītību.
Noziedznieki nepārtraukti pielāgo savas metodes aktuālajām tendencēm, izmantojot arī sociālās inženierijas paņēmienus, uzdodoties par dažādu iestāžu (Valsts policijas, VID, CSDD) pārstāvjiem, lai iegūtu upuru uzticību un sensitīvu informāciju. Iedzīvotājiem tiek ieteikts vienmēr saglabāt piesardzību, pārbaudīt jebkuru saziņas avotu un nekavējoties ziņot bankai un policijai par jebkādām aizdomām vai notikušiem krāpšanas gadījumiem.