Vēsturiskais piemineklis svin 90. gadskārtu
Jau pavisam drīz Grīņu dabas rezervāts atzīmēs savu 90. jubileju, apliecinot savu nozīmi Latvijas dabas aizsardzības vēsturē. Šis viens no senākajiem Latvijas rezervātiem atrodas Kurzemes dienvidrietumu daļā, starp Ziemupi un Pāvilostu, aptverot 1454,9 hektārus . Rezervāta dibināšanas galvenais mērķis 1936. gadā bija unikālā slapjo meža augšanas apstākļu tipa, pazīstama kā “grīnis”, un ļoti retā auga – grīņa sārtenes (*Erica tetralix*) – saglabāšana . Šī Atlantijas perioda augu suga Latvijā atrodas uz sava izplatības areāla austrumu robežas . Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Grīņu dabas rezervāts ir nozīmīga teritorija, kas pieredzējusi gan cilvēka saimniecisko darbību, gan mūsdienu dabas aizsardzības centienus.
Izveide un attīstība gadu gaitā
Grīņu dabas rezervāts savas pastāvēšanas laikā ir piedzīvojis vairākas būtiskas pārmaiņas gan platības, gan statusa ziņā . Sākotnēji, 1936. gadā, tā platība bija ap 700 hektāriem . Pēc 1945. gada teritorija tika iekļauta 1. grupas mežu kategorijā, bet 1957. gadā tai tika piešķirts rezervāta statuss . 1986. gadā rezervāta platība tika palielināta līdz 1472 hektāriem, pievienojot meža apgabalus ar grīņa sārteni , un mūsdienās tā ir 1454,9 hektāri . No 1979. līdz 2011. gadam Grīņu rezervāts bija administratīvi pakļauts Slīteres nacionālajam parkam . Tā kā teritorija ir ļoti jutīga, saskaņā ar Grīņu dabas rezervāta likumu, kas pieņemts 2000. gadā, visā tās platībā ir noteikta regulējamā režīma zona, lai nodrošinātu ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabāšanu . Lai nodrošinātu rezervāta ekosistēmu, ainavu un sugu daudzveidības saglabāšanu, visā rezervāta teritorijā noteikta regulējamā režīma zona .
Flora un fauna – Grīņu bagātības
Grīņu dabas rezervāta flora ir īpaši vērtīga, jo šeit konstatētas 560 vaskulāro augu sugas . Starp retajām un aizsargājamajām sugām minamas ne tikai grīņa sārtene, bet arī Sibīrijas skalbe, parastā purvmirte, krāsu zeltlape, skrajais un sīpoliņu donis . Tiek uzsvērts, ka rezervāta teritorijā ir konstatētas 33 īpaši aizsargājamas augu sugas un 16 putnu sugas . Grīņu sārtene ir ļoti rets biotopu veids, kas aizņem tikai 0,01% no Latvijas teritorijas . Lai veicinātu tās izplatību, tiek plānoti pasākumi, tostarp slapjo virsāju atjaunošana . Grīņu rezervāta faunā dominē meža dzīvnieki, piemēram, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, meža caunas, bebri, pelēkie zaķi un dažādi grauzēji . No putniem bieži sastopami rubeņi un mežirbes . Grīņos sastopams arī Latvijā ļoti rets un Sarkanajā grāmatā iekļauts putns – čūskērglis . Arī biotopu atjaunošanas pasākumi ir svarīgi, jo daudzi vēsturiski bijuši virsāji padomju laikos tika savagoti un tajos ieaudzēts mežs .
Dabas daudzveidības saglabāšanas izaicinājumi un nākotne
Kā norāda eksperti, slapjie virsāji, kas ir būtiska Grīņu dabas rezervāta ainavas sastāvdaļa, ir ļoti reti un to pastāvēšana ir atkarīga no klimata pārmaiņām un atbilstošas apsaimniekošanas . Viena no galvenajām problēmām ir atklāto platību aizaugšana ar kokiem, kas apdraud grīņa sārtenes augšanu . Lai saglabātu šo Eiropas mērogā reto augu, ir nepieciešams meklēt veidus, kā uzturēt atklātās ainavas . Ugunsgrēki, lai gan destruktīvi, ir bijuši svarīgi grīņa sārtenes vairošanās procesā ar sēklām . Dabas aizsardzības pārvalde aktīvi strādā pie dabas aizsardzības plānu izstrādes, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nākamajiem 12 gadiem . Grīņu dabas rezervātam tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns, kurā tiek aicināti piedalīties interesenti un sniegt savus priekšlikumus līdz 2025. gada 31. martam . Šis process apliecina nepārtrauktu darbu pie unikālās ekosistēmas saglabāšanas.
Grīņu dabas rezervāts kā kultūrvēsturiskā vērtība
Grīņu dabas rezervāts ir ne tikai nozīmīga dabas teritorija, bet arī vieta ar savu kultūrvēsturisko mantojumu . Vēsturiski šajā teritorijā saimniekojuši latgaļu ieceļotāji . Par viņu klātbūtni liecina saglabājusies kapsēta un baznīcas vieta . Ir saglabājušās arī atmiņas par bijušajiem iedzīvotājiem, kuri tur pavadījuši bērnību un jaunību, pieminot latgaliešu valodu, dziedāšanu un dancošanu . Arī bijušā mežsarga Valda Grunska māja “Ceriņi” ir daļa no šī mantojuma, lai gan gadiem ir atstāta likteņa varā . Grīņu dabas rezervāta 80. jubilejas svinības 2016. gadā ietvēra fotoizstādi “Caur uguni un ūdeni”, kas atspoguļoja gan dabas unikālās ainavas, gan vēsturiskos dokumentus, gan arī mežsarga dienasgrāmatas attēlus . Šie pasākumi ļauj iepazīt teritorijas unikalitāti un pieminēt Grīņiem nozīmīgas personības . Grīņu dabas rezervāts ir izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību .