NATO robežu tuvumā – bažas par simtiem tūkstošu karavīru
Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU/CSU) ārpolitikas eksperts Roderihs Kīzeveters paudis nopietnas bažas par Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā, apgalvojot, ka tur izvietoti aptuveni 350 000 līdz 360 000 kaujas gatavībā esošu karavīru, kas ir divi armijas korpusi. Kā informē portāls NRA, Kīzeveters norāda, ka šis karaspēks tiek apmācīts Vladimira Putina vadībā un daļa no tā vispār netiek izmantota karadarbībā Ukrainā. Šādi apjomi rada būtisku satraukumu Baltijas valstīs, kur tiek uzsvērta nepieciešamība pēc pastiprinātas uzmanības šai situācijai.
Gads, kas jāpārdzīvo: Kīzevetera prognozes
Eksperts iezīmējis 2026. un 2027. gadu kā īpaši “draudīgus” periodus, uzsverot, ka, ja šo laiku izdosies pārdzīvot, tad kopējā drošības situācija varētu stabilizēties. Kīzeveters izteicis skepsi par iespēju, ka Krievijas prezidents varētu atgriezties pie pragmatiskāka vērtējuma par kara lietderību, neskatoties uz notiekošajām sarunām, piemēram, Berlīnē. Viņaprāt, ir naivi ticēt, ka Putins paziņos savai tautai, ka Rietumi ir “kaujas gatavībā” un ka karš nav bijis tā vērts.
Latvijas un Lietuvas pozīcija – skepse par apjomiem
Lai gan Kīzeveters min tik lielus skaitļus, Latvijas aizsardzības resors ir norādījis, ka rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu simtiem tūkstošu Krievijas karavīru klātbūtni Baltkrievijā. Pēc mācību “Zapad 2025” beigām Krievijas vienības lielākoties atstāja Baltkrievijas teritoriju, un masveida pārvietošanās kopš tā laika nav novērota. Tāpat arī Lietuvas bruņotie spēki ir noraidījuši apgalvojumus par šādu Krievijas karavīru apjomu. Analītiķi aicina medijus un sabiedrību kritiski vērtēt šādus datus, kas var nākt no neoficiāliem avotiem, jo tik liela mēroga spēku pārvietošana būtu viegli pamanāma mūsdienu izlūkošanas sistēmām.
Raķešu izvietošana – papildu spiediens Eiropai
Papildus karavīru klātbūtnei, ziņojumi liecina, ka Krievija Baltkrievijā izvieto arī “Orešņik” raķetes. Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļegs Ivaščenko skaidro, ka šis solis galvenokārt vērsts uz spiediena izdarīšanu uz Eiropas Savienību un NATO, nevis uz Ukrainu. Tiek uzsvērts, ka šāds solis ievērojami samazina raķetes lidojuma laiku līdz jebkuras Eiropas valsts galvaspilsētai, salīdzinot ar palaišanu no Krievijas teritorijas.