Plašu rezonansi starptautiskajos medijos aizvadītajā nedēļā izraisīja Vācijas Bundestāga deputāta (Kristīgo demokrātu savienība (CDU)) un bijušā bruņoto spēku pulkveža Roderiha Kīzevetera izteikumi par it kā Baltkrievijā izvietotiem 360 000 Krievijas karavīru. Kīzeveters paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi divus armijas korpusus Baltkrievijas teritorijā un tas potenciāli varētu radīt tiešu apdraudējumu NATO austrumu flangam. Tomēr ne publiski pieejamā informācija, ne aizsardzības struktūru un amatpersonu komentāri šos apgalvojumus neapstiprina.
Bundestāga deputāts Vācijas televīzijas kanāla “n-tv.de” rīkotajā diskusijā 15. decembrī pauda, ka Krievija pēdējo divu gadu laikā būtiski pastiprinājusi militāro klātbūtni Baltkrievijā. Pēc viņa teiktā, Krievija uztur divus armijas korpusus Baltkrievijā, kas nozīmējot 350 000 līdz 360 000 kaujas gatavībā esošu karavīru. Kīzeveters norādīja, ka “tas ir satraucoši, īpaši Baltijas valstīs.”
Šajā diskusijā vācu politiķis arī sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins no militārās perspektīvas Ukrainā karo “ne pārāk veiksmīgi”, bet arī atzīmēja, ka tiekot apmācīti “simtiem tūkstošu karavīru”, kuri netiek izvietoti Ukrainā.
Tāpat Kīzeveters brīdināja, ka nākamie divi gadi Eiropai būs kritiski svarīgi.
Viņa teikto pārpublicējusi virkne starptautisku mediju, kā arī sociālo tīklu lietotāju, kuri pauduši bažas par lasīto un bailes par Krievijas gatavošanos iebrukumam NATO valstīs.
Foto: DELFI
Jānorāda, ka Kīzeveters teiktais nav oficiāls Vācijas drošības iestāžu vērtējums. Līdz šim neviena Vācijas institūcija, ne arī kāda cita augsta Vācijas amatpersona publiski nav apstiprinājusi šo apgalvojumu par Baltkrievijā izvietotiem 350 000 – 360 000 Krievijas karavīru. Arī NATO publiskajos paziņojumos šāds skaitlis nav minēts.
Turklāt jau drīz pēc šīs vēsts izplatīšanās jau Eiropas mērogā paša Kīzevetera birojs to precizēja. Interneta medijam “Ukrinform.net” Kīzevetera Bundestāga birojs skaidroja, ka ir notikusi kļūda aprēķinos. Proti, runājot par izvietotajiem korpusiem, Kīzeveters izmantojis NATO mērogu, taču Krievijas armijas korpusi esot krietni mazāki. Attiecīgi, pēc Kīzevetera biroja paustā, faktiskais skaits, visticamāk, esot no 100 000 līdz 150 000 krievu karavīru Baltkrievijā.
Lietuva un Latvija noliedz
Lietuvas Bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija ātri reaģēja uz izskanējušo informāciju un izplatīja publisku paziņojumu sociālajos tīklos, norādot, ka tā neatbilst patiesībai.
“Internetā izplatās ārvalstu plašsaziņas līdzekļu publicēta informācija par iespējamu vairāk nekā 300 000 Krievijas konvencionālo spēku karavīru izvietošanu Baltkrievijā, kas jebkurā brīdī ir gatavi uzbrukt NATO. Īsāk sakot, Baltkrievijā nekas pat attāli līdzīgs nav, Krievijas spējas ir nostiprinātas Ukrainā, Krievijas spējas nav izvietotas uz mūsu un kaimiņvalstu NATO robežām, un attiecīgi nevar runāt par nodomu izmantot šādas neesošas spējas. Sensacionāla dezinformācija izplatās ātri, tāpēc būtu labi to neveicināt,” paziņojumā norādīja Lietuvas Bruņotie spēki.
Saskaņā ar Lietuvas Aizsardzības ministrijas Otrā operatīvo dienestu departamenta datiem Krievijai pašlaik Baltkrievijā ir izvietoti vairāki tūkstoši karavīru, taču tās esot nemanevrējamas vienības.
Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijā portālam “Delfi” uzsvēra, ka “nav izlūkinformācijas, kas liecinātu par simtiem tūkstošu krievijas karavīru klātbūtni Baltkrievijā.” Ministrijā skaidroja, ka pēc mācībām “Zapad 2025” tajās iesaistītās Krievijas vienības pameta Baltkrievijas teritoriju un masveidīga karavīru pārvietošana kopš tām nav novērota.
Tāpat ministrijā apliecināja, ka Nacionālie bruņotie spēki seko līdzi jebkurām militārajām pārmaiņām un ar izlūkinformāciju apmainās ar sabiedrotajiem. “Aicinām sekot līdzi aktualitātēm aizsardzības nozares ziņu platformās – mājas lapās un sociālajos tīklos, kur sabiedrība regulāri tiek informēta par drošības situāciju un aktualitātēm,” aicināja ministrijā.
Līdzīgi arī Nacionālie bruņotie spēki “Delfi” pauda, ka neesot pazīmju, kas liecinātu par palielinātu Krievijas karavīru skaita klātbūtni Baltkrievijā ārpus ierastā, kā arī uzsvēra, ka “simtus vai pat desmitus tūkstošu karavīru nav iespējams pārvietot un izmitināt nemanāmi.”
Cik Krievijas karavīru ir Baltkrievijā?
Pretēji Kīzevetera teiktajam diskusijā “n-tv.de”, gan arī pēc tam precizētajām aplēsēm par Krievijas kontingenta skaitlisko apmēru Baltkrievijā publiski pieejamā informācija un ekspertu vērtējums liecina par ievērojami mazākiem apjomiem. Tiesa, minēto skaitļu amplitūda ir diezgan plaša.
Piemēram, Lietuvas Aizsardzības atbalsta fonda vadītājs, rezerves pulkvedis Vaidots Maliņonis portālam “TVP World” sacīja, ka Kīzevetera paustais par 350 000 – 360 000 Krievijas karavīriem Baltkrievijā ir “nereāli un maldinoši”. Pēc viņa aplēsēm Baltkrievijā šobrīd esot vien daži tūkstoši karavīru, kuri nodarbojas nevis ar kaujas operācijām, lielākoties ar loģistikas un atbalsta funkcijām.
Savukārt Ukrainas militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Romans Svitans Ukrainā bāzētajam portālam 112.ua lēsis, ka parasti armijas militārajā korpusā ir apmēram 15 000 karavīru, līdz ar to runa varētu būt par 30 000 Krievijas karavīru, nevis simtiem tūkstošu.
Bet Baltkrievijas Dzelzceļņieku savienība radiostacijai “Euroradio” komentējusi, ka dzelzceļa darbinieki būtu pamanījuši 360 000 karavīru pārvietošanu. Pēc savienības paustā, Baltkrievijā šobrīd esot ne vairāk kā 1200 Krievijas karavīru.
Līdzīgi arī citi militārie analītiķi norādījuši, ka tik liela karaspēka izvietošana būtu ļoti grūti noslēpjama, jo tam nepieciešams liels loģistikas atbalsts. Attiecīgi šādas aktivitātes būtu pamanāmas gan satelītattēlos, gan NATO izlūkošanas datos, taču par neko tādu vismaz publiski nav ziņots.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit