Interesanti, ka dzīvoklis tik un tā nepiederēja pašam cilvēkam — viņš kļuva par tā mūža īrnieku, viņam nebija likumīgu tiesību īpašumu dāvināt vai pārdot, un vienīgais, kas nebija aizliegts, bija apmaiņa. Pēc cilvēka nāves šādu mājokli varēja mantot ģimenes locekļi, bet, ja tas nenotika, dzīvoklis atgriezās valstij. Par pilntiesīgiem mājokļa īpašniekiem cilvēki varēja kļūt tikai pēc 1991. gada, kad PSRS beidza pastāvēt — tad dzīvokli varēja privatizēt un pēc tam pārdot vai uzdāvināt citai personai.
