Ziemassvētki tradicionāli ir kļuvuši par labo darbu laiku. Arī daudzbērnu ģimene Kapteiņi no Balvu novada Rugājiem par spīti tam, ka pašiem neklājas viegli, palīdz citiem.
Daudzbērnu mamma Iveta: Nedrīkst ieslīgt sevis žēlošanā – jāmeklē mazie prieki
“Mani sauc Iveta Kapteine un dzīvoju es Balvu novada Rugājos. Esmu septiņu bērnu mamma. Pieci bērni man jau lieli, divi nepilngadīgi. Viens no bērniem man ir īpašais bērns ar Dauna sindromu. Meita mācās 9. klasē un puika 5. klasē,” par savu ģimeni īsumā stāsta Iveta, kura kopā ar vīru audzinājuši septiņus bērnus.
Ģimene dzīvo viensētā, vien pāris kilometru attālumā no Rugāju ciema, kur ir vidusskola, veikals, Tautas nams. Iveta stāsta, ka vēls rudens laukos nav tas pievilcīgākais laiks, – dubļi, pelēcība, toties vasarā viensētu ieskauj ziedi, dārzs, ir skaisti.
Kapteiņu ģimenē ir pieci dēli un divas meitas. Iveta priecīga, ka lielie bērni nav aizbraukuši uz ārzemēm, dzīvo Rīgā. Sieviete pieļauj, ka labprāt bērni būtu palikuši tepat Rugājos vai Balvos, taču te ir liels bezdarbs un dzīvot nav viegli.
“Man kādreiz vecmamma teica – cik tev Dievs būs devis, tik bērnu tev arī būs. Un Dievs man deva. Es esmu priecīga, ka man tik daudz bērnu. Kad mācījos vidusskolā, man ļoti patika bērni. Kad man kāds paprasīja pieskatīt bērnu, es ar lielāko prieku to darīju, un laikam tāpēc Dievs arī deva man tos bērnus,” stāsta Iveta.
Viņa atceras, ir bijuši grūti laiki – 15 gadus viņa nostrādājusi savā saimniecībā, audzēti lopi, kopts dārzs. Taču, kad ģimenē ienāca īpašais bērns – pastarītis Renārs –, kļuva skaidrs, ka ar visu tikt galā praktiski nav iespējams. Tagad mājas sargā divi suņi un divas trīspadsmitgadīgas zosis – Ansis un Grieta.
“Pirms sešiem gadiem saimniecību likvidēju, jo bija īpašais bērns, viņam bija vairāk uzmanība jāpievērš, bija jālaiž uz skolu. Man no rīta viņš jāaizved un tad jāiet pakaļ pēc viņa. Uz nodarbībām jāved. Kad bija projekts, viss bija par velti, tagad projektu nav, viss ir par maksu, un to es nevaru atļauties,” pauž Iveta.
Milzīgu atbalstu Ivetai ikdienā un arī bērna attīstībā sniedz iespēja īpašajam dēlam Renāram apmeklēt Eglaines pamatskolu un pēc tās turpat esošo dienas centru.
“Viņam ļoti patīk darboties. Viņš tāds aktīvs bērns ir, patīk dziedāt un dejot. Viņš nevar uz vietas nosēdēt. Viņam visu laiku kādam ir jābūt klāt, nevar viņu atstāt vienu, nav tā, ka es varētu kur aizbraukt.”
Kad lielie bērni jau sākuši savu dzīvi, šķitis, kļūs vieglāk. Taču tad notikusi nelaime.
“Pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš nomira vīrs. Jā, tā bija liela traģēdija. Tas bija liels atbalsts un tagad, kad viņa nav, pašai jāpieņem lēmumi. Smagi bija, bet bērni man apkārt un pārcietām to visi kopā.”
Smagie dzīves pārbaudījumi nav salauzuši sīksto latgalieti. Iveta smaida un cienā ar pašas cepto maizi. Viņa pārliecināta, ka nedrīkst ieslīgt sevis žēlošanā, jāmeklē mazie prieki, kas ļauj uz dzīvi skatīties pozitīvi.
Uz Ziemassvētkiem ar lielo bērnu atbalstu izremontēta virtuve, kopā ar bērniem apmeklēti pasākumi Rēzeknes “Gorā”. Tagad, kad no Rugājiem ar satiksmes autobusu var aizbraukt uz Rīgu, viņi dodas uz galvaspilsētu ne tikai ciemos pie lielajiem bērniem, bet arī apmeklē Rīgā dažādus pasākumus.
“Mēs bijām Doma laukumā uz “Dod pieci!”, un Renārs noziedoja naudu bērniem ar kustību traucējumiem, tādu labu darbu izdarījām. Cilvēku jau tur bija ļoti daudz, mēs vakarpusē bijām. Bija interesanti paskatīties klātienē, tas ir pavisam savādāk nekā pa televizoru,” atceras Iveta.
Balvu teritoriālās invalīdu biedrības vadītāja Marija Duļbinska par Kapteiņu ģimeni no Rugājiem saka tikai tos labākos vārdus un uzsver, ka Iveta ir stipra sieviete, kura cenšas darīt visu pati:
“Nesūdzas par dzīvi nekad. Ja kaut ko sūta, tad kādu pozitīvu bildi, kur viņi smaidīgi, priecīgi. Jo tas arī mums ir nepieciešams atbalsts, ja viņi turas, tad arī mēs saņemamies un zinām, ka arī mums jāturas. Visām māmiņām, kuriem ir bērni ar funkcionālajiem traucējumiem un par kuriem mēs zinām, ka tas ir uz mūžu.”
Svētkos Kapteiņu saimes mājās satiksies lielie un mazie bērni, lielajā istabā klās galdu, bet pelēcīgos, tukšos laukus pieskandinās priecīgas balsis.