Nebeidzamais konflikts Sudānā turpina radīt postošas sekas
Sudānā, Āfrikas valstī ar senu un sarežģītu vēsturi, pilsoņu karš turpinās bez redzamām beigām, izraisot pasaulē vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm. Kopš konflikta saasināšanās 2023. gada aprīlī, valsts ir nonākusi dziļā katastrofā, kas skar miljoniem cilvēku. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šīs dramatiskās sekas turpina pasliktināties, un starptautiskās kopienas centieni panākt mieru un sniegt palīdzību saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem.
Pašreizējā situācija Sudānā ir kritiska. Tiek prognozēts, ka 2025. gadā aptuveni 30,4 miljoniem cilvēku, kas ir vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju, būs nepieciešama palīdzība. Šajā skaitlī ietilpst 16 miljoni bērnu, kuriem nākotne ir apdraudēta. Lai gan karš starp Sudānas bruņotajiem spēkiem (SAF) un paramilitārajiem Ātrās atbalsta spēkiem (RSF) izcēlās 2023. gada aprīlī, tās saknes meklējamas daudz dziļākā vēsturē, kas saistīta ar politisko nestabilitāti, etniskiem konfliktiem un resursu cīņām. Krievijas faktors, īpaši Vāgnera grupas iesaiste, ir vēl vairāk sarežģījis situāciju, radot bažas par ārēju interešu pastiprināšanu konfliktā.
Humanitārā katastrofa un tās apmēri
Humanitārā situācija Sudānā ir sasniegusi bezprecedenta līmeni. Saskaņā ar ANO datiem, 2025. gadā palīdzība būs nepieciešama vairāk nekā pusei iedzīvotāju. Tas ietver 14,3 miljonus cilvēku, kas nav pārvietoti, 8,9 miljonus iekšēji pārvietoto personu (IDP) un 6,4 miljonus cilvēku uzņemošajās kopienās. Aptuveni 890 000 ir bēgļi no kaimiņvalstīm. Bada risks ir īpaši augsts – apstiprinātas bada pazīmes Ziemeļdarfūrā, un miljoniem cilvēku citos konfliktos skartajos reģionos, tostarp Darfūrā, Kordofānā un Hartūmā, ir pakļauti akūtam pārtikas trūkumam. Tas ir katastrofāls pieaugums salīdzinājumā ar laiku pirms konflikta. Pēc aprīļa 2023. gada vairāk nekā 12 miljoni cilvēku ir pārvietoti, kas padara Sudānu par vienu no pasaulē lielākajām krīzēm saistībā ar cilvēku pārvietošanos mazāk nekā divu gadu laikā. Karš ir sagrāvis 24 miljonu bērnu dzīves, atstājot 17 miljonus ārpus skolas un radot paaudžu katastrofu.
Cilvēktiesību organizācijas, tostarp Human Rights Watch, ziņo par plašiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko pastrādājušas abas konfliktējošās puses, īpaši RSF. Tiek ziņots par masu slepkavībām, seksuālo vardarbību un sistemātisku palīdzības bloķēšanu. Veselības aprūpes sistēma ir sagrauta, un palīdzības darbinieki saskaras ar nepieredzētiem draudiem – kopš konflikta sākuma ir nogalināti, ievainoti vai nolaupīti vairāk nekā 110 palīdzības darbinieki. ANO 2025. gada Humānās palīdzības reaģēšanas plāns cenšas nodrošināt palīdzību gandrīz 20,9 miljoniem cilvēku, pieprasot 4,2 miljardus dolāru.
Konflikta cēloņi un iesaistītās puses
Sudānas vēsture ir cieši saistīta ar konfliktiem, sākot jau kopš neatkarības iegūšanas 1956. gadā. Pašreizējais konflikts, kas sākās 2023. gada 15. aprīlī, ir trešais pilsoņu karš valstī. Tas izcēlās starp Sudānas armiju (SAF) un paramilitārajiem Ātrās atbalsta spēkiem (RSF), kas agrāk bija sabiedrotie cīņā pret autoritāro prezidentu Omāru el Bešīru. Sadursmes aizsākās pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem integrēt RSF Sudānas armijas sastāvā. Papildus galvenajām karojošajām pusēm, konfliktā iesaistīti arī vairāki mazāki bruņoti grupējumi un milicijas, kas cīnās savu interešu vārdā. Ziņas liecina, ka Krievijas Vāgnera grupas kaujinieki sākotnēji atbalstīja RSF. Tomēr attiecības ar Krieviju ir sarežģītas; ir bijuši ziņojumi par Krievijas iespējamo finansējumu abām karojošajām pusēm. Šī iesaiste pastiprina starptautisko bažas par ārēju spēlētāju lomu Sudānas krīzē.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp ANO un Āfrikas Savienība, ir aicinājusi nekavējoties pārtraukt bruņotās cīņas un atsākt sarunas. Tomēr šie centieni ir saskārušies ar grūtībām, jo vienas puses ir apsūdzētas par cilvēktiesību pārkāpumiem un palīdzības bloķēšanu. Ir arī bažas par starptautisko spiedienu un iesaisti, piemēram, par Sudānas armijas un Irānas attiecību atjaunošanu, kas raisa bažas ASV.
Reģionālā un starptautiskā ietekme
Sudānas konflikts rada nopietnu draudu reģionālajam un pat globālajam drošībai. Pārvietoto personu un bēgļu plūsma uz kaimiņvalstīm, kas jau tāpat ir nestabilas un trūcīgas, rada papildu spiedienu uz to resursiem un infrastruktūru. Valstis kā Čada un Ēģipte uzņem ievērojamu skaitu bēgļu, bet to spēja nodrošināt pamata vajadzības ir ierobežota. ANO pārstāve ir raksturojusi Sudānu kā vietu ar pasaulē smagāko pārvietoto cilvēku krīzi.
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir saņēmusi prasības pret augsta ranga amatpersonām par iespējamu kara noziegumu un ķīmisko ieroču izmantošanu. Šādas apsūdzības palielina starptautiskās izolācijas risku Sudānas līderiem un norāda uz nepieciešamību saukt vainīgos pie atbildības. Krievijas iespējamā loma un interese par militārās flotes bāzes izveidošanu Sarkanajā jūrā liecina par ģeopolitisku spriedzi, kas vēl vairāk sarežģītu situāciju. Tas atgādina par Sudānas militāro atkarību no Krievijas agrākajos gados un tās mēģinājumiem balansēt starp dažādām pasaules lielvarām.
Nākotnes perspektīvas un starptautiskās kopienas loma
Nākotnes perspektīvas Sudānā ir drūmas, ja vien netiks panākts ievērojams progresa līmenis miera procesā. Karš turpinās sagraut valsts infrastruktūru, ekonomiku un sociālo struktūru. Humanitārās organizācijas un ANO turpina centienus sniegt palīdzību, taču to darbs ir apgrūtināts piekļuves ierobežojumu un pastāvīgā finansējuma trūkuma dēļ. 2025. gada Humānās palīdzības reaģēšanas plāns ir kritiski svarīgs, taču tā pilna finansēšana ir izaicinājums. Nepieciešama starptautiskās sabiedrības pastiprināta politiskā un finansiālā atbalsta, lai veicinātu dialogu, sniegtu neatliekamo palīdzību un atbalstītu ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu. Tikai caur koordinētu un izlēmīgu rīcību ir iespējams cerēt uz situācijas uzlabošanos un mazināt ciešanas, ko rada šis postošais pilsoņu karš.
Analītiķi brīdinājuši, ka bruņotais konflikts var novest pie Sudānas pastāvīgas sašķeltības, kas radītu vēl dziļāku nestabilitāti reģionā. Lai gan valsts ir piedzīvojusi daudzus pilsoņu karus kopš neatkarības iegūšanas, pašreizējā krīze ir īpaši smaga un plaša, prasot nekavējošu un koordinētu starptautisku reakciju.