Lai gan valodas kursi uzlabo latviešu valodas prasmi, jauniebraucēji ikdienā salīdzinoši maz lieto latviešu valodu, secināts pētījumā. To veicina ne tikai darba vide starptautiskos uzņēmumos, bet arī sabiedrības paradums pāriet uz angļu vai krievu valodu, īpaši Rīgā. Tomēr šāda prakse, lai arī balstīta viesmīlībā, ierobežo iespējas latviešu valodu praktizēt ikdienas situācijās.
Motivāciju apgūt un lietot latviešu valodu mazina arī plašās jauniebraucēju kopienas, kas izveidojušās Rīgā un citās lielākajās pilsētās.
Vienlaikus pētījums rāda, ka valodas kursi būtiski uzlabo prasmes – gandrīz visi respondenti atzinuši, ka pēc kursu pabeigšanas biežāk izmanto latviešu valodu. Aptuveni 74% plāno turpināt mācības, galvenokārt lai sasniegtu B līmeni pilnvērtīgākai iekļaušanās darba tirgū un sabiedrībā.
Latviešu valodas lietojuma veicināšanai būtiska ir arī vietējo iedzīvotāju iesaiste, norādīts pētījumā. Tāpēc nepieciešami mērķtiecīgi pasākumi latviešu valodas lietojuma veicināšanai ikdienas situācijās, tostarp darba devēju iesaiste, sociāli informatīvas kampaņas un valodas lietošanas iespēju paplašināšana ārpus kursiem.
Latvijā pēdējo piecu gadu laikā izveidojušās vairākas izteiktas jauniebraucēju grupas pēc izcelsmes reģiona, norādīts ziņojumā, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Lielāko daļu veido Ukrainas pilsoņi – valstī ieceļojuši vairāk nekā 33 000 cilvēku. Otru lielāko grupu veido iebraucēji no Krievijas un Baltkrievijas – vairāk nekā 6000 personu.
Būtisks skaits jauniebraucēju ieradies arī no Dienvidāzijas – Indijas, Šrilankas un Pakistānas, kā arī no Vidusāzijas valstīm, tostarp Uzbekistānas. Mazākā skaitā pārstāvēti iebraucēji no Eiropas Savienības valstīm un citām Āzijas valstīm.
Pētījumā, kas tika īstenots pērn, veiktas 50 intervijas ar jauniebraucējiem no dažādiem reģioniem. Papildus aptaujāti arī desmit eksperti – pedagogi, kursu organizētāji un institūciju pārstāvji.