Sarunu rezultāts par sabiedrisko mediju likuma grozījumiem
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pēc tikšanās ar valdošās koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem paziņojis, ka politiskie spēki ir vienojušies nesteidzināt izskatīšanai un pieņemšanai likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot Lietuvas sabiedriskā medija LRT ģenerāldirektora atstādināšanu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šis lēmums nācis pēc plašām diskusijām un protestiem, kas izraisījuši bažas par sabiedriskā medija neatkarību. Prezidents uzsvēris, ka steiga likumdošanas procesos apdraud brīvo mediju principus un ekspertu viedokļu uzklausīšanu.
Grozījumu būtība un kritika
Kritizētie likuma grozījumi, ko iniciējusi populistiskā partija “Nemunas rītausma”, paredz atvieglot procedūru LRT ģenerāldirektora atlaišanai. Šīs izmaiņas ir izraisījušas nopietnas bažas Lietuvas un citu Baltijas valstu žurnālistu vidū, kuri uzskata, ka tās ir politiķu mēģinājums ietekmēt sabiedriskā medija saturu un darbību. LRT darbinieki iepriekš rīkojuši nedēļu ilgu protestu akciju ar klusuma brīžiem ēterā, lai pievērstu uzmanību iespējamajiem uzbrukumiem medija neatkarībai. Arī Lietuvas Profesionālo žurnālistu asociācija paudusi bažas par šo ieceru virzību.
Finansējuma un budžeta jautājumi
Papildus jautājumam par ģenerāldirektora atlaišanu, Lietuvas Seims iepriekš nobalsoja par LRT budžeta iesaldēšanu uz trim gadiem, sākot ar 2025. gadu. Tāpat plānots, ka no 2029. gada samazināsies LRT daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas tiek novirzīta medija vajadzībām. Šāda pieeja ir pretrunā ar citām Baltijas valstīm, kurās meklē veidus, kā nodrošināt stabilāku un prognozējamāku sabiedrisko mediju finansējumu. Lietuvas sabiedriskā medija budžets ir lielākais Baltijā, taču plānotās izmaiņas varētu apdraudēt tā finansiālo stabilitāti un neatkarību.
Plašāks konteksts un starptautiskā reakcija
Notikumi Lietuvā tiek uztverti kā daļa no plašākas tendences Eiropā, kur populistiski politiskie spēki arvien biežāk apsūdz neatkarīgos medijus un cenšas tos politiski ietekmēt. LSM galvenā redaktore Anita Brauna norādīja, ka šādi uzbrukumi mediju brīvībai un neatkarībai nav izolēti gadījumi, bet gan daļa no globālās tendences. Tāpat arī Igaunijas un Latvijas sabiedriskie mediji seko līdzi situācijai Lietuvā, meklējot veidus, kā stiprināt savu neatkarību un pasargāt finansējumu no politiskās ietekmes. Prezidenta Nausēdas aicinājums nesteidzināt likuma grozījumus ir solis pareizajā virzienā, taču turpmākās politiskās debates un lēmumi noteiks LRT un visas Lietuvas mediju vides nākotni.