2025. gada postošais mantojums
Pasauli ir pārņēmuši ekstrēmi laikapstākļi, radot satraucošus attēlus – cilvēki bēg no plūdiem, mājas sagrūst, un ceļi pārvēršas par dubļu upēm. Eiropā 2025. gads tika iezīmēts ar plūdiem, nāvējošiem karstuma viļņiem, sausumu un rekordaugstiem mežu ugunsgrēkiem, no kā sekām kontinents joprojām mēģina atgūties. Kā informē telekanāls EuroNews, eksperti brīdina, ka šie notikumi var kļūt par “jauno normu”, ja netiks veikti radikāli pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.
Lai gan zinātnieki atturas konkrēti nosaukt vainīgos katrā atsevišķā ekstrēmo laikapstākļu notikumā, pastāv plašs vienprātība, ka klimata pārmaiņas pastiprina to biežumu un intensitāti. Katrs grāds gaisa temperatūras paaugstinājuma ļauj atmosfērai uzņemt aptuveni septiņus procentus vairāk mitruma, kas var izraisīt spēcīgākas lietusgāzes. “Cilvēka izraisītās klimata pārmaiņas nozīmē, ka vasaras laikapstākļi norisinās uz sildāmas planētas fona,” skaidro Nacionālais Atmosfēras zinātnes centrs. “Ar katru sasilšanas grādu, Zemes klimats piedzīvo biežākus un intensīvākus karstuma viļņus.”
Eiropas ekstrēmie laikapstākļi 2025. gadā
2025. gads iesākās vētraini Francijā, kur stipri vēji sasniedza ātrumu līdz 110 km/h. Pavasarī ekstrēmi laikapstākļi skāra arī citas Eiropas valstis: Spānijas centrālajā un ziemeļu daļā desmitiem cilvēku tika evakuēti vētras “Martinho” dēļ, bet Rumānijā plūdi, kas bija sliktākie trīs gadu desmitos, izraisīja postažu slavenajā Peidas sālī. Lai gan karstuma viļņi, kas sasniedza rekordaugstumu kontinentā, kļuva par vasaras galveno problēmu. Pat Arktikas lokā, kur jūlijā trīspadsmit dienas temperatūra pārsniedza 30°C, Somija trīs nedēļas cīnījās ar 30°C karstumu, sagādājot problēmas iedzīvotājiem un zvēriem.
Tālāk uz dienvidiem temperatūra pārsniedza 40°C, izraisot sausumu daudzās valstīs. Intensīvais karstums noveda pie kontinentālās mēroga ārkārtas situācijas, izsludinot veselības un ugunsgrēku brīdinājumus. Madridē iedzīvotāji tika aicināti izvairīties no tiešiem saules stariem, bet Francijā publiskie baseini tika padarīti par brīvi pieejamiem. Itālijā tika ieviesti aizliegumi darbam ārā karstākajās dienas stundās, bet Grieķijā uz laiku tika slēgtas galvenās tūrisma vietas.
Nāvējošās sekas un saistītie zaudējumi
Nāvējošo karstuma viļņu upuru skaits pieauga, izraisot plašas diskusijas. Barselonā gāja bojā 51 gadu vecā ielu tīrītāja Montse Agilara, kas sabruka uz ielas, strādājot 35°C karstumā. Viņas nāve izraisīja protestus, kur gājēji pauda sašutumu par to, ka “ekstrēmais karstums ir arī darba vietas vardarbība”.
Pētījums par 854 Eiropas pilsētām liecina, ka klimata pārmaiņas bija atbildīgas par 68% no aptuveni 24 400 karstuma izraisītajām nāvēm šovasar.
Visvairāk skartās valstis bija Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Kipra, kur vienas nedēļas laikā tika reģistrēts aptuveni 950 nāves gadījumu. Eiropas galvaspilsētās ar vislielāko nāves gadījumu skaitu uz iedzīvotāju skaitu bija Roma, Atēnas un Bukareste. Kopumā visās 854 pilsētās klimata pārmaiņas bija atbildīgas par 4597 nāves gadījumiem Itālijā, 2841 Spānijā, 1477 Vācijā un 1444 Francijā. Analīze parādīja, ka klimata pārmaiņas arī palielināja par 40 reizēm iespējamību radīt mežu ugunsgrēkus Portugālē un Spānijā, izraisot vairāk nekā 380 000 hektāru sadegšanu Spānijā un gandrīz 3% no Portugāles zemes masas.
Ekonomiskais trieciens un nākotnes prognozes
Eksperti lēš, ka ekstrēmie laikapstākļi 2025. gadā radījuši īstermiņa ekonomiskos zaudējumus vismaz 43 miljardu eiro apmērā, bet kopējās izmaksas līdz 2029. gadam varētu sasniegt 126 miljardus eiro. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts septembrī, karstuma viļņi, sausums un plūdi skāra ceturtdaļu ES reģionu. Itālija piedzīvoja vienu no vissmagākajiem ekonomiskajiem kritumiem ar prognozētajiem zaudējumiem 11,9 miljardu eiro apmērā 2025. gadā, bet Spānijā tie sasniedza 12,2 miljardus eiro. Zinātnieki prognozē, ka 2026. gads varētu kļūt par ceturto karstāko gadu kopš 1850. gada, kad globālā vidējā temperatūra pārsniegs 1.4°C virs pirmsindustriālā līmeņa.