2025. gads izglītības nozarē bijis nozīmīgs ar to, ka skolās noslēdzās pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Tas gan nav bijis jauns lēmums, bet jau iepriekš uzsāktas reformas beigu posms. Kā veicies ar šo pārmaiņu ieviešanu un kādi vēl būtiski notikumi šogad bijuši izglītībā?

Par izglītībā svarīgo Latvijas Radio sarunājās gan ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi no “Jaunās Vienotības”, gan ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju Ingu Vanagu un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāju Lieni Voroņenko. Notikumi izglītībā, ko katra no viņām izcēla, gan sakrita, gan arī atšķīrās.

Ministre un arodbiedrības vadītāja bija vienisprātis par to, ka svarīgākais pavērsiens izglītībā 2025. gadā bijusi politiskā vienošanās par skolu finansēšanas modeļa maiņu un tas, ka jauno modeli “Programma skolā” sāka pakāpeniski ieviest.

“Pamatā ir atbilde uz to, kā mēs finansējam skolotāju [algas], bet pluss, ka mēs papildus finansējam arī atbalsta personālu un dodam nepārprotamu stimulu pašvaldībām domāt par savu skolas tīklu vismaz 15 gadu griezumā, jo, ieviešot šo reformu, mēs daudz izmantojam datus, tai skaitā arī vēršam uzmanību uz demogrāfijas izmaiņām,” pauda ministre.

Tātad šī reforma atstās ilgtermiņa iespaidu gan uz skolotāju un atbalsta personāla algām, gan uz skolu tīklu, un, kā cer ministrijā, labvēlīgi ietekmēs arī izglītības kvalitāti.

Tiesa, gala lēmumus, kādiem kritērijiem jāatbilst skolām, lai tās saņemtu finansējumu saskaņā ar jauno finansēšanas modeli, valdība pieņems tikai nākamā gada martā.

Vanaga spriež, ka gan jaunais finansēšanas modelis, gan pedagogu algu grafika pieņemšana un citi darbi liecina, ka valdība šogad parādījusi, ka izglītība tai tiešām ir viena no prioritātēm. Sākot ieviest jauno finansēšanas modeli, piešķirti papildus pieci miljoni eiro atbalsta personāla algošanai. Tāpat šogad pieņemts lēmums no 2026. gada valsts budžeta modeļa pilnīgai ieviešanai atvēlēt 45 miljoni eiro.

Arodbiedrība gan pati iepriekš sūrojusies, ka palielinātais finansējums maz ko dod, ja skolām trūkst atbalsta personāla, ko algot.

“Tajā pat laikā šis finansējums ir ļoti būtisks, jo var nodrošināt pedagogu palīgus: skolā skolotājs, kuram nav pilna slodze, īpaši mazajās skolās, viņš var būt arī kā pedagoga palīgs, īpaši zinot, ka klasēs mums ir arvien vairāk bērni ar īpašām vajadzībām un iekļaujošās izglītības kontekstā,” skaidroja Vanaga.

Tātad no papildus piešķirtā finansējuma atbalsta personālam iegūst arī skolotāji. Vienlaikus Vanaga prognozē, ka daļa skolu logopēdiem, psihologiem un sociālajiem pedagogiem atvēlētās naudas palikusi neizlietota darbinieku trūkuma dēļ.

“Šajā gadā tika veikta arī rūpīga Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārbaude – vairāk nekā 110 dažāda līmeņa izglītības iestādes tika vērtētas, kā vienota skola tiek ieviesta, un atbilstoši šim vērtējumam mums ir notikušas daudzas sarunas un turpinās sarunas ar pašvaldībām, īpaši tām pašvaldībām, kur mēs redzam, kur ir lielākie izaicinājumi. Pati ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu, kā mums jāvirzās uz priekšu,” norādīja ministre.

Kaut formāli šajā mācību gadā pāreja noslēgsies, būs jāturpina sekot reformas rezultātiem un latviskas vides veidošanai skolās, teica Melbārde.

Voroņenko norādīja: jāņem vērā, ka reformas dēļ arvien vairāk bērnu, kam dzimtā valoda nav latviešu, sāk mācīties skolās, kur allaž mācības bijušas latviski. Tāpēc arī šīm skolām nepieciešams papildus atbalsts.

Melbārde sola: lai pedagogi un atbalsta personāls varētu veltīt vairāk laika bērniem, kuriem ir grūtības mācīties latviešu valodā, skolas saņems papildu finansējumu no Eiropas struktūrfondu finansētā projektā “Skola kopienā”. Ir arī valsts finansējums, lai papildus algotu skolotājus un viņu palīgus, kuri atbalsta šādus skolēnus pagarinātās dienas grupās.

Par skolotājiem, kuri šīs reformas dēļ zaudēja darbu, Vanaga secina, ka viņi pāreju uz mācībām latviski nav uztvēruši gana nopietni: “Arī tie paši pedagogi, kuri ir atstādināti, kuriem valsts valodas centrs ir bijis spiests iesaistīties, pārbaudīt valodas zināšanas, acīmredzot kāda daļa [no viņiem] cerēja, ka izspruks no tā visa un savlaicīgi neizvērtēja kritiski savas valodas zināšanas.”

Arodbiedrība gan iejaukusies tad, ja pārbaužu bijis par daudz, piemēram, ja vienu un to pašu skolotāju pārbaudīja divreiz, tāpēc, ka viņš strādā divās skolās. Pārspīlētu pārbaužu arodbiedrības ieskatā vairs nav.

2025. gads iezīmējās arī ar kārtējām pārmaiņām centralizētajos eksāmenos. Darba devējiem ļoti svarīgi bijis tas, ka beidzot pēc daudzu gadu uzstājības vidusskolās ieviests obligāts centralizētais eksāmens, ko skolēni pēc izvēles var kārtot dabaszinībās, ķīmijā, fizikā vai bioloģijā. Panākta arī vienošanās ar ministriju par pārbaudes darbu dabaszinātnēs devītklasniekiem. Tāpat vērojami centieni palielināt eksakto zinātņu lomu interešu izglītībā.

“Mēs ceram, ka tas šobrīd būs tāds mērķtiecīgs ceļš uz to, lai atjaunotu un kvalitatīvi apgūtu dabaszinības kopumā visos izglītības posmos. Šogad tika ieviests tāds pārejas periodā, bet nu jau secīgi nākamajos gados aizvien intensīvāk interešu izglītības finansējuma pārdale, īpaši kāpinot STEM interešu izglītības pulciņu pieejamību,” klāstīja Voroņenko.

Lai attīstītos interese jau no mazotnes, ir svarīgi nodrošināt, piemēram, robotikas pulciņus visos Latvijas reģionos. Tāpēc tā ir vērtīga investīcija nākotnē, sprieda Voroņenko.

Šogad arī līdz vienam samazināts augstākā līmeņa eksāmenu skaits. Par to diemžēl lēmumu pieņēma tikai tad, kad mācību gads jau bija krietni ieskrējies. Gan Voroņenko, gan Vanaga teicq, ka ir jāizskauž pēdējā brīža lēmumi izglītībā.

Melbārde vērtēja, ka fundamentālas pārmaiņas notikušas augstākajā izglītībā. Pirmkārt, nolemts, ka turpmāk akreditēs augstskolas kopumā, nevis katru to piedāvāto studiju virzienu vai programmu. Tas mazinās administratīvo slogu un ekonomēs resursus. Vienlaikus ieviesta administratīvā atbildība augstskolām, ja tās negodprātīgi uzņems ārvalstu studentus. Otrkārt, izceļama pāreja uz tā saukto institucionālo finansējumu, kas nozīmē, ka augstskolas finansē, balstoties uz to darbības rezultātiem.

Voroņenko secinājusi, ka tas jau devis rezultātus: “Redzam, ka attīstās jaunas studiju programmas tādās tehnoloģijās, kuras ir tikko, tikko kļuvušas aktuālas industrijā, piemēram, aizsardzības industrijā vai kaut kādās no augsto tehnoloģiju nozarēm, un mēs redzam, ka augstākās izglītības iestādes, mūsu augstskolas, spēj piedāvāt tiešām ļoti kvalitatīvus studiju piedāvājumus.”

Tāpēc viņa mudina arī profesionālajā izglītībā virzīties uz līdzīgām pārmaiņām, kaut arī tehnikumi, par spīti nepietiekamam finansējumam, jau šogad spējuši radīt labas, jauniešiem interesantas profesionālās izglītības programmas.