Jaunā pretdronu aizsardzība tiks integrēta jau esošā aizsardzības līnijā, kas izbūvēta pirms aptuveni desmit gadiem. Tā paredz vairākus aizsardzības slāņus – no ložmetējiem un lielgabaliem līdz raķešu sistēmām un dronu traucēšanas tehnoloģijām.
“Daļa šo risinājumu ir paredzēti tikai ārkārtas vai kara apstākļiem. Piemēram, daudzkārtu ložmetējus ir grūti izmantot miera laikā, jo viss, kas paceļas gaisā, kādā brīdī arī nokrīt,” skaidroja aizsardzības ministra vietnieks.
Septembrī vairāk nekā desmit Krievijas dronu ielidoja Polijas gaisa telpā, izraisot lidostu slēgšanu, iznīcinātāju pacelšanu gaisā un ēku bojājumus, kad droni tika notriekti. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis toreiz notikušo raksturoja kā Krievijas mēģinājumu “mūs pārbaudīt, nesākot karu”.
Pēc šiem incidentiem Polija paātrinājusi jau iepriekš plānotos austrumu robežas stiprināšanas darbus. Projekta kopējās izmaksas pārsniegs divus miljardus eiro, un lielākā daļa finansējuma nāks no Eiropas Savienības programmas SAFE (Security Action for Europe), kā arī no valsts budžeta.
Papildus pretdronu sistēmai Polija īsteno arī sauszemes nocietinājumu projektu “Austrumu vairogs” uz robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Karaļauču apgabalu. Katrā pierobežas pašvaldībā plānots izveidot loģistikas centrus, kuros glabāsies aprīkojums robežas bloķēšanai krīzes gadījumā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
“Kamēr Ukraina aizsargā sevi un cīnās pret Krieviju, Eiropai nepastāv tiešs konvencionāla kara risks. Taču mēs saskarsimies ar provokācijām un sabotāžu,” uzsvēra Tomčiks. Vienlaikus viņš brīdināja – ja Rietumi ļautu Krievijai uzvarēt Ukrainā, draudi Eiropai varētu pieaugt ļoti strauji.
Polija šobrīd aizsardzībai atvēl 4,7% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tomčiks salīdzināja šo izvēli ar Ukrainas pieredzi: “Ukraina šodien karam tērē ap 40% no IKP. Ikvienam vajadzētu sev pajautāt – vai labāk palielināt aizsardzības izdevumus no 2% līdz 3 vai 3,5%, vai arī vēlāk būt spiesti tērēt 40%?”
Runājot par Krievijas iespējamiem militāriem mērķiem Polijā, Tomčiks atsaucās uz Krievijas vēsturisko ekspansionismu, uzsverot, ka ārējie konflikti bieži kalpo kā instruments varas nostiprināšanai valsts iekšienē. “Ārējais karš Krievijā kļūst par iekšpolitisku instrumentu,” viņš sacīja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!