Savukārt tikai divas dienas pirms tam Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja: “Daži militārie vēsturnieki pat uzskata, ka mums jau ir bijusi pēdējā miera vasara.”
Visbiežāk šādus brīdinājumus publiski paudis tieši NATO vadītājs Rute. Janvārī viņš mudināja dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus, ironiski piebilstot, ka pretējā gadījumā nāksies “apgūt krievu valodu”. Savukārt jūnijā Rute pieļāva, ka Krievijas uzbrukums Eiropai varētu tikt saskaņots ar Ķīnas rīcību Taivānā.
Skeptiķi aicina nepārspīlēt
Tomēr ne visi eksperti piekrīt šim drūmajam skatījumam. Bijusī Lielbritānijas militārā atašeja Maskavā un Kijivā Džona Formena ieskatā, nav pierādījumu, ka Krievija šobrīd būtu gatava vai vēlētos uzbrukt NATO. “Es neredzu nekādas pazīmes, ka Krievija spētu vai gribētu uzbrukt NATO,” viņš sacīja “Radio Free Europe/ Radio Liberty” (RFE/RL).
Viņš piebilda, ka Krievijas draudu tēma var tikt izmantota arī politisku mērķu dēļ, piemēram, lai mudinātu NATO valstis palielināt aizsardzības budžetus vai izvietot vairāk alianses spēku Austrumeiropā.
Līdzīgās domās ir arī Somijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Tēmu Tammiko, kurš norādīja, ka Krievija šobrīd neizskatās “gatava un spējīga uzbrukt NATO”. Tomēr viņš uzsvēra, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina vara ir balstīta uz ārēja apdraudējuma naratīvu: “Ilgtermiņā kāda veida militāra provokācija ir iespējama, īpaši, ja karš Ukrainā tiks iesaldēts,” viņš sacīja RFE/RL.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iespējamais mērķis – Baltija?
Eiropas Ārpolitikas padomes (ECFR) 18. decembrī publiskotajā ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta Igaunijai kā iespējamam mērķim, lai pārbaudītu NATO un ASV gatavību aizstāvēt savus sabiedrotos. “Eiropā šīs bažas balstās dziļākās bailēs, ka ASV valdība varētu samazināt savu klātbūtni Eiropas aizsardzībā,” norādīts ziņojumā.
Dokumentā Igaunija raksturota kā “maza, plakana un ievainojama” un atgādināts, ka 2016. gadā izspēlētā kara simulācijā Krievijas spēki spētu ieņemt Tallinu 60 stundu laikā.
Vienlaikus ECFR uzsver, ka pēc kara Ukrainā Krievijai būtu nepieciešami 5–10 gadi, lai atjaunotu spējas šādam uzbrukumam – būtiski ilgāk, nekā minējuši Rute un vairāki Eiropas politiķi.
ASV – piesardzīgāka retorika
Zīmīgi, ka ASV amatpersonas līdz šim nav atkārtojušas Eiropas līderu publiskos brīdinājumus. Nesen publiskotajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā secināts, ka Eiropas sabiedrotajiem ir ievērojams militārais pārsvars pār Krieviju, izņemot kodolieročus.
Tikmēr Kremļa pārstāvji Eiropas līderu paziņojumus nodēvējuši par “kara kurināšanu”. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs decembrī paziņoja: “Krievija neīsteno militāros mērķus, kas tai tiek piedēvēti.”