Krāpnieku pievilcīgās investīciju solījumi
Arvien biežāk izplatās krāpnieciskas shēmas, kas piedāvā veikt investīcijas, sola garantētu peļņu un piedāvā “personīgos investīciju konsultantus”. Policija brīdina, ka viltoti grafiki, slavenību fotogrāfijas un citi manipulējoši solījumi bieži vien pārliecina upurus, liekot viņiem zaudēt ne tikai visu savu mantu, bet arī ņemt kredītus, nonākot pat lielos mīnusos, vēsta TV3 Ziņas.
Latvijā investīciju krāpniecības visbiežāk notiek internetā – sociālajos tīklos un uz ziņu portālu reklāmām krāpnieki izmanto Latvijā pazīstamas personas, uzņēmumu nosaukumus un pat politiķu vai uzņēmēju fotogrāfijas.
Cilvēks ierauga reklāmu, kurā nepatiesi tiek apgalvots, ka kāda slavenība, politiķis vai uzņēmējs, piemēram, trīs mēnešos nopelnījis miljonu. Pēc klikšķa uz reklāmas seko reģistrācijas forma un “konsultanta” zvans, kurš sola palīdzēt ar pirmajiem soļiem. Tālāk tiek piedāvāti viltoti bilances, kurās ieguldītās summas it kā aug, bet realitātē naudu izņemt neizdodas.
Krāpnieku psiholoģiskā ietekme un shēmu jaunās tendences
Valsts policijas Kibernoziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs norāda: “Investīciju krāpniecība ir ilgtermiņa, tā var ilgt gadiem! Krāpnieks psiholoģiski ietekmē “investoru”, viņu apmāna, rāda grafikus un stāsta par “labāku nākotni”. Cietušais tiek ievilkts slazdā, viņš investē, tērē savu naudu, lūdzas visiem radiniekiem, sāk pārdot automašīnas, nekustamos īpašumus, ņem kredītus – šīs summas bieži var sasniegt pat miljonus.”
Krāpnieki savas shēmas maskē ar aktuālākajām tēmām – tie bieži izliekas par kriptovalūtu ekspertiem vai piedāvā investēt neeksistējošos uzņēmumos, kas saistīti ar MI (mākslīgo intelektu), vai arī šādu uzņēmumu akcijās.
Kibernoziedzības pētnieks Elvis Straždiņš pieļauj, ka jau ievērojama sabiedrības daļa ir informēta par krāpnieku metodēm, kas izliekas par policistiem, drošības dienestu vai banku darbiniekiem. Šāds iebiedēšanas paņēmiens vairs nav tik efektīvs. Tāpat būtisku triecienu krāpnieku darbībai nodarīja Ukrainā likvidētais zvanu centrs, kurā darbojās arī 12 latviski runājoši noziedznieki, kas izlikās par policistiem un pieprasīja cilvēku banku datus.
Straždiņš situāciju raksturo šādi: “Kādu laiku populārākais bija “višings”, krāpnieku zvani, bet tagad, jau no decembra otrās nedēļas, populārākā ir investīciju krāpniecība. Domāju, ka tas arī paliks. Cilvēki jau zina, ko var un ko nevar runāt pa telefonu, kur klikšķināt ar peli, taču, kad saka, ka ir iespējams nopelnīt 100% dienā uz “investīcijām”, visi aizsargbarjeri pazūd. Cilvēks ir gatavs atdot visas naudas.”
Kā pasargāt sevi no krāpniekiem?
Pēc policijas aplēsēm, šī gada deviņos mēnešos Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti aptuveni 19 miljoni eiro. Visticamāk, šī summa ir vēl lielāka, jo daudzi gadījumi netiek pieteikti policijā.
Kā sevi pasargāt no noziedzniekiem? Oļegs Filatovs iesaka: “Labs veids, kā pasargāt sevi, mazliet jokojot: sakiet, ka jums nav naudas. Ja piedāvā paņemt kredītu, paziņojiet, ka jums ir slikta kredītvēsture. Bet vienmēr atcerieties – pirms krāpnieks to izdarīs, piezvaniet saviem tuviniekiem un informējiet viņus par krāpnieku shēmām.”
Ja tiek solīta ātra, garantēta peļņa bez riska, tas ir brīdinājuma signāls. Speciālisti aicina: pirms jebkuru ieguldījumu veikšanas konsultējieties ar licencētiem finanšu ekspertiem un nekad neuzticēt savu naudu svešiniekiem – ne internetā, ne pa telefonu.